imho, bērnudārzi un skolas ir pašvaldības iestādes, ne?

(Reply to this) (Thread)

Formāli jau ir, bet pašvaldība jau nenosaka to mācību programmu.

(Reply to this) (Parent)

big state var iet ieskrieties. kopš "valsts" rietumos pārņēmusi masu izglītību, standarts ir ļoti nonivelējies.

(Reply to this)

man nav iebildumu, ja kāds cits savu bērnu laiž valsts dārziņā. savējos izvēlos laist privātajā. par savu viedokli "nekaroju" un naida pret valsti un tās struktūrās strādājošajiem nav.

(Reply to this)

Tātad izglītotie un progresīvie atzīst privāto dārziņu piedāvājumu par labāku, neskatoties uz to ka daudz dārgāk. Secinājumi katram savi.

(Reply to this)

Esmu strādājusi gan pašvaldības, gan starptautiskā privātā skolā. Pašvaldības skolā savu bērnu labprātīgi laistu mācīties pie 2 no 10 skolotājiem. Privātājā - pie 9 no 10. Dārziņos, cik man ir bijusi darīšana, milzīgs faktors ir, kāda gadās "audzīte" - vienalga privātais vai pašvaldības... Ja pavisam godīgi, savu bijušo kolēģu pašdibinātajās jaunajās privātā tipa skoliņās savus bērnus šobrīd vēl nelaistu... Pārāk liels bardaks manā uztverē un ar bērniem nebūtu jāeksperimentē...

Galu galā veiksmes faktors. Jebkurā iestādē var trāpīt uz labu vai sliktu skolotāju. Diemžēl tādu, kas savu darbu dara tiešām kvalitatīvi, godprātīgi un pārāk netraumējot bērnus, pašvaldības iestādēs paliek aizvien mazāk. Bet tā ir tikai mana pieredze - noteikti nesaku, ka tā ir visur. Cik zinu, ir arī pašvaldības skolas ar ļoti gaišu un labu iekšējo kultūru!

(Reply to this) (Thread)

Nu redz, tad sanāk, ka tomēr visu nosaka personības nevis sistēma kā tāda. :)

Bet tā kā valsts un pašvaldību sektors joprojām nespēj konkurēt ar privāto sektoru atalgojuma ziņā, tad arī tas personību pārsvars pašsaprotami sveras tikai vienā virzienā. Mēs visu laiku brīnāmies par bērnudārzu audzinātājām, kas ir gatavas strādāt pašvaldību dārziņos par to niecīgo algu. Meitas grupiņā audzinātāja vēl piestrādā citur par apkopēju un otrai ir bagāts vīrs. :) Bet ar visu to mūs praktiski viss apmierina. Ir fantastiska mūzikas skolotāja (meita mājās visu laiku dzied) un vēl pat logopēds ar viņiem strādā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tieši tā! :) Prieks, ka ir arī pozitīvie stāsti!

(Reply to this) (Parent)

Viens bērns pašvaldības bērnudārzā izmaksā pašvaldības budžetam ~1000 eur (Rīgas pašvaldībā, par citām nezinu), savukārt privātajā bērnudārzā – 500 eur mēnesī. Pie krietni kvalitatīvāka servisa un programmas. Pašvaldības budžetam ievērojams atslogojums ir izmantot bērnudārzus kā ārpakalpojumu, jo pie tādas sistēmas tās izdevumi bērnudārzu uzturēšanai samazinātos uz pusi, ietaupīto naudu varētu izmantot daudz citām vajadzīgām lietām. Tačū ir visai liela ļautiņu masa, kam pārliecība, ka ja jau viņiem nekas nav jāmaksā pašvaldības bērnudārzā (nu tīro sīkumu), tad pašvaldības bērnudārzi ir "par velti" un pie tiem jāturas kā pie labākā, kas no nesenās pagātnes mantots.

Pašvaldību bērnudārzu sistēma ir, bija un būs neproduktīva un dārga, lai kādus makarenko tur savāktu, jo Sistēmā personību loma ir minimāla. Konkrēts piemērs iz dzīves, lai būtu saprotamāk, kā tas viss darbojas. Bērnudārza direktore saņem prieka vēsti: piešķirta papildus nauda 41 000 eur. 40 000 – virtuves pāriekārtošanai, bet 1000 – rotaļu laukumu labiekārtošanai. Un ne savādāk. Ja neiztērēsi piešķirto, tad nākamajā reizē piešķirs mazāk, jo "nevajag taču". Rezultātā tiek sapirkta virtuves tehnika 2 eksemplāros, milzu saldētavas plītis, no kurām puse stāv iekonservēta. Rotaļļlaukumiem seguma nomaiņai nesanāca. Ne santīma nedrīkst tērēt ne tam mērķim (tb nevari virtuvei iztērēt no piešķirtā mazāk, bet rotaļļaukumiem vairāk, kopējo summu nemainot).

Pēc gada šī pati direktore pārgāja darbā uz privāto bērnudārzu, kur akurāt vajadzēja no nulles iekārtot virtuvi - jaunākā tehnika (aber PVD prasības ir drastiskas) izmaksāja 14 000 eur.

C'est la vie.

(Reply to this)