Heh, mana famīlija arī tāda iestiepusies gadu gaitā, nav pat "ģedi vojevaļi", jo ģeds #1 kara laikā bija apmēram tik vecs, cik es tagad, tas ir, nederīgs lielgabalu gaļai un nedabūja pat izkaroties.

Otrs ģeds būtu varbūt pakarojis, tak 1940.gadā tika gulagā un bija pagalam.

Ģeds #1 gan jau šo to būtu pamācījis par štellēm, jo bija smalks kungs, tiesnesis Latvijas laikā un vidusskolnieces grābstošs latīņu valodas skolotājs krievu laikā, tak pamanījās nomirt padsmit gadus pirms manas dzimšanas.

Attiecīgi protu paklāt avīzi uz galda, lai no šprotēm pilošā eļļa nebojā vaskadrānu.

(Reply to this) (Thread)

Hm, no viesībām tikai atceros, ka vectētuks pēc pilsoniskām un snobiskām viesībām nākamajā rītā brokastīs esot stenēdams dzēris ūdeni, kurā iejaucis sodas karoti, tas tāds svinīgs brīdis vienmēr esot bijis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Njā, lai nu kas, bet alkohols pie maniem vecvecākiem nebija cieņā, vismaz ne tādos apjomos, lai būtu sodas ūdens jādzer no rīta. Arī tās draugu un kolēģu kompānijas, kas pie viņiem ciemojās nebija nekādi dzērāji.

Vectēvs no mātes puses savukārt bija tikpat vecs, bet bija kārtīgs latgalietis. Kā leģionā ticis sāka dzert (kā pats ir teicis: ''Frontē nevienu dienu nebiju skaidrā'') tā turpināja arī visu atlikušo mūžu. Diezgan skumji, jo nomira dažus gadus pēc manas dzimšanas un faktiski viņu neatceros.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hm.

Nesaistīts stāsts kaut kur glabājas manā atmiņā par kādu dzerošu večuku, kurš stāstīja, ka tieši frontē nav dzēris ne piliena, kuri dzēruši, neesot izdzīvojuši.

(Reply to this) (Parent)

Tas atgādina stāstu par bijušajiem oberiem no Romas restorāna, kuri klāja galdu filmā "Ceplis" - tāpēc tie galdi tur ar' tik labi izskatās. Bet niansēs ir nozīme. To cēlumu un viesību garšu vēl dažus gadus atpakaļ pieredzēju pie savas kaimiņienes, kurai gan tai laikā vēl knapi skuķa gadi sākās, bet jaunībā mātes mācītais un pašas pieredzētais vel līdz sirmam vecumam bija redzams. Mēs nevaram runāt par latviešu aristokrātiju, bet šī kundze tāda bija.

(Reply to this) (Thread)

Turklāt viss manis aprakstītais bija pilnībā īstenojams tikai Saulkrastu vasarnīcā, tikai tur viņi jutās kā ''vecajos labajos laikos'' un tur arī visbiežāk tikai uzņemti viesi.
Viņu Ķengaraga blokmājas dzīvoklī, laikam tā atmosfēra un vide nebija diez ko laba, lai gan arī tur plašie grāmatplaukti pie sienām un gleznas liecināja, ka akurāt parasti proletārieši tur nedzīvo.

(Reply to this) (Parent)

Jā, nepastarpinātas vēstures un dzīves kārtības liecības no aculieciniekiem ir liela vērtība, ko varbūt novērtē tiksi tad, kad sastopas ar tiem, kam vēsture ir tikai teksts grāmatā.

(Reply to this)