(...)
aizver acis, es gribētu tev teikt, es gribētu teikt tevi, uzraxtīt tevi steigā un pusmiegā, mokošā neziņā. un es nicinu kļūdu labojumus. aizver acis, snieg. varbūt ne, bet es aizvedīšu tevi turp, kur visa zaudētā ticība zīmē sapņus, es aizvedīšu tevi sniegā un miglā, pusnaktī un rītausmā, dziļi citurienē, vēl neesošajā un nekad nebijušajā. i'll weave a rose from sundown's light in your hand. es nezināšu, ko teikt, es nezināšu, ko darīt, es būšu pūķa ēna saulrietā un krēslas patiesā vārda atbalss.
(...)
asini nagus, es varētu teikt, izvelc nazi un runā par asinīm, par nolauztiem kokiem un bezvēsts pazudušiem kaķēniem. skaties ugunī un alksti to iegūt - sev par dzīvības dziņu, par spārnu dziesmu un matu krāsu.
(...)
to, kurus sauc, ir vairāk nekā to, kuri ir.

pieinstalēju skype, pēc spoka ieteikuma.