Faith Club
Faith Club
- 2009.01.07, 19:12
- "Baltkrievijas Centrālā banka pagājušajā nedēļā par 20% devalvēja savu nacionālo valūtu - rubli. ( ... tālāk ... )
-
6 rakstair doma
- 2008.12.19, 12:19
- The Economist par Latviju:
"The IMF-led bail-out—so far agreed only in outline—is likely to amount to over €7 billion, with contributions from the Fund, Nordic countries and Latvia’s Baltic neighbour, Estonia."
"Latvia’s flexible economy may fare better than the political system, which is notable for fragmented parties, squabbling mediocrities, dodgy business lobbies and abuse of power (the security police briefly arrested an economics lecturer who urged people to keep their savings in foreign currency in cash). The prime minister, Ivars Godmanis, is a heavyweight, but lacks a competent team."
-
4 rakstair doma
- Kas ir valsts bankrots?
- 2008.12.11, 16:47
- "Valsts saistības var būt saprastas kā valsts kopuma (valdības, uzņēmēju un iedzīvotāju) saistības vai kā valdības saistības. Atšķirībā no uzņēmuma bankrota, kad uzņēmuma kā juridiskās vienības darbība tiek pārtraukta, valsts kā juridiskas vienības darbība nekad nebeidzas, un tās saistības nevar palikt neizpildītas. Tāpēc jēdziens „valsts bankrots” ir neprecīzs un nepiemērots – tā vietā labākajā gadījumā varētu lietot jēdzienu „valsts bankrota stāvoklis”."
(Lielisks izglītojošs materiāls no Raitas Karnītes. Savukārt es brīvdienās lasīju FES publikāciju par "Solutions for Future Sovereign Defaults", ko viņi zīmīgi ievietojuši savā materiāliņā par krīzi un sekām. Jāpiebilst gan, ka no FES piedāvātā materiāla man nekādas atklāsmes neradās.)
-
5 rakstair doma
- 2008.12.10, 15:00
- laba doma par ko pameditēt... "kurš ir vainīgs pie tā, ka naudas budžetā nav - tie, kas nemaksā nodokļus [vai maksā, bet pārāk mazus, apetīte aug ēdot -w], vai tie, kas tērē nodokļu naudu?"
Es uzskatu ka valsts aparātā strādā liekēži un papīru smērētāji, kas nekādu vērtību nerada.
Naudu viņi nenopelna, bet atņem iedzīvotājiem. Brīvprātīgi nodokļus taču neviens nemaksātu.
Tādi sēd uz privāto uzņēmēju nodokļu naudas (kas iegūta policejiskām metodēm) - jo paši jau neko nepiedāvā, kas kādam būtu vajadzīgs, neko neražo, ko kāds vēlētos nopirkt. Ierēdņu un birokrātu "saražotie" papīru un smērējumu kalni ir nejēdzīgs, nevajadzīgs mēsls, ko pat par velti nevienam nevajag.
Valsts, kā tiek definēts, ir institūcija, kas monopolizē vardarbības pielietošanu pret noteiktu teritoriju apdzīvojošiem iedzīvotājiem. Un tikai valsts aparāts ir tas, kas bremzē šīs vardarbības neierobežotu pielietošanu - jo mazāks būtu valsts aparāts, jo aktīvāk (efektīvāk) valsts spētu pielietot vardarbību.
(Tā ir mana personiskā pārliecība. Libertārieši, piemēram, ir pārliecināti ka, jo mazāks būtu valsts aparāts, jo vieglāk būtu iedzīvotājiem pretoties (right to keep and bear arms). Es secinu, ka latviešiem ar savu "viensētas" mentalitāti nekāda pretošanās nesanāktu. Tāpēc krītam otrā galējībā - uzpūsts, maksimāli neefektīvs valsts aparāts, kurā strādā tik tālu degradējušies birokrātiņi, ka paši savus likumus un noteikumus nepārzin, pārkāpuma protokolu pareizi sastādīt nejēdz, un ja lieta aiziet līdz tiesai, tiesai nākas procesu izbeigt prasītāja nekompetences dēļ.)
-
18 rakstair doma
- 2008.09.30, 17:27
- Paskaties globālo ģeopolitisko analīzi - viss pareizi pateikts. (Virsrakstu vērā neņemt - žurnaļugam Romānam Koļedai nav atatat laikus uztaisījuši.)
Un arī -
"Valsts sektorā algas ir ļoti nevienādas. Medicīnas darbinieku vidējā alga ir gandrīz vienāda, ja ne zemāka par pasta darbinieku algu – kā tas iespējams, vai varam salīdzināt šo profesiju darba specifiku?! Vienlaikus finanšu sektora darbiniekiem vidējā alga ir teju trīs reizes augstāka nekā medicīnā strādājošiem. Kur ir pamatojums šādai starpībai?"
-
2 rakstair doma
- 2008.03.02, 21:21
- Ar ko beidzas labēja ekonomiskā sistēma?
Ar to, ka visa nauda (un vara) valstī pieder noteiktam privātpersonu lokam. Ne tautai.
In terms of types of financial wealth, the top one percent of households have 44.1% of all privately held stock, 58.0% of financial securities, and 57.3% of business equity. The top 10% have 85% to 90% of stock, bonds, trust funds, and business equity, and over 75% of non-home real estate. Since financial wealth is what counts as far as the control of income-producing assets, we can say that just 10% of the people own the United States of America.
Kas notiek, kad 10% no iedzīvotājiem kontrolē praktiski visu valsts naudu? Nu, pirmkārt, valsts ir "nozagta". Otrkārt, var aizmirst par to, ka politisko sistēmu (varu) kaut kā miermīlīgā veidā varētu nomainīt. (Kad viss ir nopirkts, vārda spēks ir nulle.)
Kā filmiņa rāda, fractional banking sistēmā, kad centrālā banka iekasē noteiktu procentu par tavu privilēģiju izmantot naudu (tie arī ir tie slavenie procentpunkti par kuru samazināšanu/palielināšanu tagad gandrīz katru dienu notiek riņķa dancis), tad pēc pietiekami ilga laika, visai naudai, un visiem īpašumiem valstī būtu jāpieder centrālajai bankai, un kā izvedums - valstij.
Tā ir. Bet tu zini, ka ASV centrālā banka, Federal Reserve, īstenībā nav valsts iestāde, ka tā nepieder valstij? T.i., sanāk, ka principā tā pieder kautkādam privātpersonu lokam... un tie procenti, ko Federal Reserve iekasē, īstenībā nonāk kautkādu noteiktu privātpersonu kabatās. (Tehniski, Federal Reserve System ir banku savienība. Tehniski, bankas iegādājas FED izlaistas akcijas, un saņem par to procentus. Tehniski visas šīs "biedru" bankas pieder cilvēkiem, t.i., tautai. Ar to niansi, ka bankas nepieder parastajiem cilvēkiem kas strādā, saņem algas, un maksā nodokļus, bet biezajiem, kas saņem dividendes, un dabū ievērojamas nodokļu atlaides - un kļūst arvien bagātāki, kamēr nauda no iedzīvotājiem aizplūst.)
Labi, tas par ekonomiku. Par, to kā beidzas "kreisa" politiskā sistēma:
Vēsturiski, praktiski visi kreisie režīmi ir izvērtušies par autoritārām diktatūrām, kas idejas vārdā jūtas tiesīgas noslaktēt jebkuru cilvēku par to ka tas neizprot un nepilda "partijas ģenerāllīniju". Skaidrs, ka ar šādu statistiku, labāk patiešām atteikties no cerībām, ka valsts (vara, valdība) kādreiz varētu arī iestāties par cilvēka tiesībām, par vārda brīvību vai par tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību: lai gan tas viss ir rakstīts konstitūcijā, vai Satversmē, par daudz laikam būtu prasīt no varas pārstāvjiem, lai viņi to ievērotu un aizstāvētu.
"Freedom without Socialism is privilege and injustice. Socialism without freedom is slavery and brutality."
-
38 rakstair doma
- 2008.02.28, 19:45
- Kautkādi aizdomīgi labēji uzskati parādās komentāros. Tāpēc būs jāteic kāds skarbs vārds: man liekas, ka labēji uzskati liecina par cilvēka politisku tuvredzību, un, iespējams, muļķību.
Definēšu ko es saprotu ar "kreisiem" uzskatiem, un kreisi orientētu valsti:
1) Kopīga veselības aprūpe (universal healthcare), bezmaksas izglītība, valsts garantētas pensijas, bezdarba pabalsti, pabalsti nabadzīgajiem.
2) Valsts garantēta elektroenerģija, gāze, apkure, ūdens. Garantēti dzīvokļi un infrastruktūra.
3) Valsts rūpējas par ilgspējīgu pastāvēšanu, izmanto atjaunojamus resursus, neļauj rūpniekiem piesārņot dabu, un seko, lai iedzīvotāji netiktu indēti.
4) Vara pieder tautai, nevis atsevišķiem oligarhiem un industrijas lobiju grupām.
"Labēja" valsts sekojoši būtu tāda:
1) Privatizēta veselības aprūpe (ja nespēji maksāt - vari mirt), izglītība tikai tiem kam jau ir nauda, privatizētas pensijas (ja spēji sapelnīt), at-will darba līgumi (darba devējs jebkurā brīdī tevi var atlaist, nenorādot iemeslus), nabadzīgie tiek ignorēti.
2) Privatizēta enerģētika - maksā cik korporācija prasa. Ja ir nauda, vari nopirkt no valsts zemi, bet par labiekārtošanu atbildi pats. Māju īpašnieki īri iekasē tik, cik viņiem liekas vajadzīgs - iedzīvotāji katrs ir pats par sevi, un valsts tur neiejaucas.
3) Valsts nodarbojas tikai ar likumdošanu, policiju, tiesām. Ar visu pārējo, kas nepieciešams (un kas nes peļņu) nodarbojas privātas kompānijas (korporācijas), kas domā tikai par peļņas maksimizēšanu.
4) Iedzīvotāju noslāņošanās, 90% naudas un 90% no īpašumiem pieder 5-10% bagātāko iedzīvotāju, kas arī diktē likumus.
Uzskaitītie kritēriji ir ekonomiskie kritēriji - es neapskatu politisko sistēmu, jo no politikas maz saprotu.
Un tagad par aizdomīgajiem viedokļiem:
a) (pārfrazējot) "Pensionārs pats ir vainīgs, ka ar viņa pensiju nepietiek lai izdzīvotu, ka nepietiek lai nopirktu pārtiku. Vajadzēja vairāk pelnīt, un ta arī pensija būtu lielāka!"
Tam, cik liela ir pensija, maz sakara ar to, ko par to naudu var nopirkt. Ja valsts nauda būtu segta ar konkrētu mantu (zeltu, vai, piemēram, garantētu ka par vienu latu var nopirkt 5 litrus piena), tad vismaz būtu skaidrs cik daudz tu pārtikas varēsi nopirkt par sakrāto naudu. Tu būtu drošs, ka tas tā būs gan pēc 20, gan pēc 60 gadiem.
Bet šobrīd ir tā, ka pēc 20-30-40 gadiem, ar to naudu, ko cilvēks ir sapelnījis sev pensijai, vairs nepietiek lai paēstu, un tur vairs nav vainīgs pensionārs.
Vainīga ir monetārā sistēma, kurā ir iestrādāta garantēta inflācija un naudas devalvēšanās.
Bet šobrīd - nav nekādu garantiju. Maize un piens ir labs piemērs - jo govis taču uzturēt nav kļuvis dārgāk, tu palaid viņas ganīties, un lai ēd zāli. Vakarā tik izslauc piena spaini. Kviešus, rudzus audzēt nav kļuvis dārgāk - tikai iesēj, un lai viņi aug paši. Izmaksas nav mainījušās*! Bet kāpēc tad cenas aug? Jo krītas naudas vērtība.
b) "[piena ražotājs] nav nekāds cilvēces labvēlis, bet gan biznesmenis, kura mērķis ir gūt peļņu. Ja viņš nespēj atrast citus izplatīšanas kanālus kā vien Maxima un Rimi - vai tā ir mūsu problēma?"
Vai nav mūsu problēma, ka galvienie lieltirgotāji pieder leišiem un norvēģiem respektīvi, un tirgotājiem nav nekādas daļas par to, ka viņu tirgotā pārtika ir neveselīga, ir piebāzta ar visādiem konservantiem, steroīdiem un ģenētiski modificētiem augiem un bīstamām E vielām, un ir negaršīga? Tirgotāju kompetencē ir tikai maksimizēt peļņu. Un bez tam, ja tas ir ārvalstu uzņēmums, kāda viņam daļa gar kautkādiem Latvijas iedzīvotāju veselību? Tādiem tik tirgot vislētākos sūdus par visdārgāko naudu, un pajāt par sekām.
Ja Latvijas ražotājs gribētu tirgot veselīgu pārtiku (pieņemsim, ka viņam tomēr piemīt kautkāda nacionāla, nacionālpatriotiska domāšana), kas piespiedīs dominējošos tirgotājus vispār atvēlēt viņam vietu uz plaukta? It īpaši, ja nacionālā ražotāja produkts konkurē ar dominējošo "produktu" kur viss dabīgais ir aizstāts ar mākslīgo lai tikai būtu lielāks peļņas procents.
Un paskaties uz privātajiem ražotājiem - cik tad īsti bija palikuši, kas krējumu dabīgām metodēm ražo? Nevis no piena izkāš visus taukus, piešauj klāt vislētāko tauku aizstājēju, palmu eļļu, un lai izskatītos balts - labi daudz E krāsvielas. Un lai garšotu pēc kaut kā - labi daudz E mākslīgo garšas "pastiprinātāju", "stabilizatoru" un "emulgatoru".
It kā nacionālie ražotāji, bet ražo pēdējos mēslus! Kāpēc? Tāpēc, ka viņiem pirmā prioritāte ir peļņa. Ja tu cilvēks pērc to sūdu, un garšu atzīsti par labu esam, tad ražotājam viss ir skaidrs - sūds vēl nav pietiekami sūdīgs, un peļņa vēl nav pietiekami augsta: uz priekšu.
* (ok, izmaksas ir mainījušās, jo degviela nu ir dārgāka, un vairāk jāmaksā par novākšanu, transportu, apstrādi, cepšanu, utt., arī pats zemnieks vairs negrib par grašiem rukāt.)
-
76 rakstair doma