- 2015.10.28, 08:57
- Rekur izraksts no 01/05/2013 tiesas lēmuma pret Lailu Brici, tiesas procesā par to kā viņai atņem meitu. Un šis, 6. augusta 2015. ir laikam nepārsūdzamais spriedums, par to ka Katrīnu Brici atdod adopcijai.
"12. Following that, CB was placed with prospective adopters on 22 May 2013. She has been with them ever since. CB's last contact with her mother had been on 6 March 2013."
"75 The mother, clearly, has powerful deep-seated views about the wrongs that she considers she, her daughter and CB have suffered. It is clear that she does not, at any level, accept that the care and placement orders were justified or that there is any good reason why CB should not be returned to her care. She refers to the loss to CB of her Latvian heritage and identity – the loss of her nationality, language and culture – as well, importantly, of the loss of her birth family, if she were to be adopted."
[...]
""I am not re-hearing the care proceedings. I am not considering whether the judgments were wrong or whether the judges' assessment of the evidence was wrong. In any event, the Court of Appeal, as I have already described, said that there was no discernible error in the principles of law identified and applied by either judge and that DJ McPhee's conclusions were unassailable.""
[...]
""123 If I was persuaded that there had been a sufficient change of circumstances, I would next have to assess the mother's prospects of success. Having regard to the 2012 judgments and the evidence in the guardian's report for these applications, it is clear to me that the mother's prospects of success lack any "solidity". In my view, the mother realistically has no prospect of successfully opposing the adoption application. I appreciate that it will be extremely painful to the mother to hear this, but my decision on this part of the case has to be governed by my assessment of what is in CB's best interests throughout her life. There is, in my judgment, no other option available to the court because every other option would introduce an element of instability which would cause CB significant harm."
[...]
"33. In relation to the mother's application for contact, Moylan J recorded the local authority's submission as being (para 92) that to reintroduce contact would have a significant and disruptive effect on CB and be likely to undermine her current placement; that the mother would not be able to manage contact in a way which would promote CB's stability in this placement, rather, the very opposite; and, referring to the expert evidence given by the psychiatrist and the psychologist in 2012, that contact would be likely significantly to undermine CB's emotional well being. He also recorded the guardian's view (para 103) that the prospect of disturbing the progress that CB had made, and of the harm which, in the guardian's view, this would cause CB, were of significant concern to her."
[...]
""I have also come to the conclusion that contact would be contrary to CB's best interests. In June 2013, DJ McPhee said that the risk of disruption which contact would be likely to cause was too great to permit it. This remains the position. The mother's powerful opposition to any course other than one leading to CB's reunification with her would inevitably result in contact being emotionally confusing and harmful, as described by the guardian.""
[...]
Mr Skudra had questioned whether the conclusions reached in the judgments of District Judge McPhee and Judge Cryan were accurate:
"He asks whether developmental delay, as seen in CB, might not have been due to factors other than the mother's care, such as the care given to her when she was looked after by foster carers or the fact that she was not placed with a Russian speaking family."
Moylan J continued:
"I have already addressed this submission when dealing with the Court of Appeal's determination of the mother's appeal in May 2013. The Court of Appeal referred to the conclusions reached by the District Judge as "unassailable". There is no new evidence, in respect of his specific conclusion as to the cause of CB's developmental delay, which might undermine this conclusion."
Te tāda piezīme: Katrīnas Brices attīstību vērtēja neņemot vērā ka viņa varbūt saprot tikai krieviski. Un kad Andris Skudra par to jautā, viņam atbild, ziniet, mums nav nekādu jaunu pierādījumu ka būtu tā vai citādi. Tas ir, tas nav šīs tiesas mērķis, censties uzzināt kā īsti ir. Viņi tikai izvērtē kā "izskatās" vadoties no iesniegtajiem psihologu slēdzieniem, audžu vecāku izteikumiem, utt.
Interesanti ka TVNet agrāk bija nopublicējuši tādu diezgan nomelnojošu rakstu par lietas apstākļiem. Var, protams, arī Lailas Brices pašas stāstu paklausīties - 4 video.
Ko es šeit redzu, ir 2 fakti. 1) Bērnu izņēma tikai 1 iemesla pēc: tāpēc ka bija atstāta uz kādu laiku viena, bez pieskatīšanas (22 mēnešu vecs bērniņš). Mazā bija piekakājusi pamperu un dabūjusi arī ādas iekaisumu. Un tas ir bijis pietiekams pamats bērnu atņemt, un nosūtīt uz adoptēšanu.
(Ņemot vērā to cik ātri bērns var dabūt ādas iekaisumu no pamperiem, es tam nepiedotu daudz nozīmes.)
2) Anglijas sociālais dienests nekādi necenšas bērnu atdot mātei, necenšas palīdzēt, necenšas ģimeni apvienot un atbalstīt. Tā vietā nauda tiek dota audžuvecākiem, nauda tiek tērēta lai uzturētu armiju ar sociālajiem darbiniekiem, nauda ir tiesām un tiesnešiem, nauda ir tiem kas vēlas adoptēt, bet priekš pašiem vecākiem naudas nav. Piemēram, ja bērns ir ticis adoptēts, tad nauda seko skolēnam, vietēja skola saņem papildus £1,900. Ja nav adoptēts, neko.
Trešais fakts būtu ka tiesa atsakās bērnu atdot mātei, jo viņa ir psiholoģiski sagrauta - tāds catch-22 gājiens, ja mātei būtu vienalga par to kas notiek, un viņai tikai smaidītu un mātu ar galvu, tad tiesai tas labāk patiktu. Piemēram, atļautu kontaktu ar bērnu, ja viņa samierinātos ar to, ka bērns tagad ir atdots adoptētāju ģimenei, un nekad vairs nebūs viņas meitiņa, bet būs kādu citu.
Tagad, atkāpjoties nedaudz, 2 gadīgu bērnu vienu pašu atstāt nedrīkst. Bet ko drīkst un ko var darīt? Maza bērna dzīvē posms no 1 gada līdz 3 ir visgrūtākais - tas ir laiks kad bērns faktiski aktīvi cenšas padarīt sev galu. Un sekojoši vecāku dzīvē tas ir visgrūtākais, visneizturāmākais posms.
Ja vecāki ir divi, to var izturēt tikai līdz ar nagiem. Vajaga trešo palīgu - vai vairāk. Tradicionāli palīgā nāca gan vecvecāki, gan viss ciems. Bet ja māte ir viena* pati, un vēl trakāk - svešumā, tas ir neiespējami grūti.
Un kā tad ar sociālo dienestu tur ir, vai tas vecākiem šajā posmā palīdz, vai vienkārši ir kā tāds damokla zobens virs galvas: ja tur bērnu pienācīgi nepieskatīsi, mēs viņu tev atņemsim. Atņemsim un cauri. Tā ka turi sevi rokās, turi sevi robežās: viss ir melns un balts: vai nu bērns ir pie tevis, vai pie mums: un nepārsūdzami.
Kāpēc vispār mazā Katrīna nebija dārziņā? Vācijā gan tikt dārziņā nav viegli: parasti tiek tikai no 2 gadu vecuma (mazākus bērnus ļoti rets dārziņš var paņemt), un tikai no augusta - kad vecākās grupas bērnie visi aiziet uz skolu, un atbrīvojas vietas. Un kā ir Londonā, Mertonas rajonā? Vai tur ir pietiekami bērnudārzu? Kāpēc sociālais dienests nevar vienkārši bērnu iekārtot dārziņā, un ļaut dzīvei ritēt savu ritumu?
Man gan ir aizdomas, ka tas bija dēļ Deivida Kamerona solījuma likvidēt šķēršļus bērnu paātrinātai adopcijai. Ierēdņi to interpretēja šādi: jo vairāk bērnus atdos adoptēt, jo labāk. (Tas ir, mērķis nav strādāt ar bioloģiskajiem vecākiem, nav palīdzēt šai ģimenei. Mērķis ir izveidot pēc iespējas vairāk adoptīvo ģimeņu, un lai velns rauj bioloģiskos vecākus.)
***
Man personīgi liekas ka vajadzētu tādu 24/7 dienestu kur vecāki var bērnu aizvest un atstāt uz kādu laiku, spiedīgas nepieciešamības gadījumā. Līdzīgi kā eksistējošos krīzes centros, bet bez krīzes. Vienkārši uz dažām stundām atstāt, lai pieskata. (Piemēram Vācijā drusku līdzīgi ir schreibaby slimnīcas, kur bērnu var vest, ja viņš ilgu laiku nepārstāj kliegt, piemēram pa nakti. Bet tas ir zīdainīšiem.)
Pēc likuma, bērnu nedrīkst bērnu atstāt līdz 7 gadu vecumam bez klātbūtnes. Pēc ASV vadlīnijām*, bērnu 13-15 gadiem var atstāt vienu, bet ne uz nakti, no 16-17 var palikt viens līdz pat divām naktīm.
______________________________
* tiesas izrakstā minēts ka Laila ir pametusi bērna tēvu un viņš nav bijis meitas dzīvē "nekādi iesaistīts". tas vispār runā gan par to, kādus vīriešus Laila izvēlas, gan arī par to, kāds cilvēks viņa pati ir - prātā nāk tāds "manam bērnam tēvu nevajadzēs" stereotips.
** ASV vispār nav nekāds paraugs. Viņiem norma ir ka pēc bērna piedzimšanas, vecāki jau pēc 3 mēnešiem abi ir atpakaļ darbā, bet bērnu atdod silītē, kur par viņu rūpējas svešinieki. - 31 rakstair doma
- 28.10.15 13:12 #
-
piekrītu. taču altogehter watt punkts ir vietā - sistēma nav vērsta uz atbalstu dabiskajai ģimenei. tāpat no manas pieredzes tā nav vērsta uz atbalstu cilvēka vajadzībām as such, jo nespēj tās adekvāti identificēt un attiecīgi - atbalstīt. proti, manas mammas partnerim pieder bērnu nams DE, un tur pagājušā nedēļā kak raz bija gadījums, kas lika man aizdomāties tieši par šo, tik citādā griezumā. par to, ka sistēmai trūkst sensitivitātes, un cilvēkiem, kas tajā darbojas - spējas interpretēt katru gadījumu saskaņā ar tā specifiku. interpretēt dziļumā. tā vietā cilvēki paļaujas uz 2D sistēmu as such, vnk rīkojas according to the rules, nejautājot un nemēģinot izprast, kas tad ir svarīgi konkrētajā gadījumā. without prioritizing. neiedziļinās. un tas viss pārāk bieži nekalpo bērniem, kuru dzīvi šī sistēma regulē, bērni kā developing indivīdi, 3D radījumi pazūd šai 2D flatlandā. viņus vnk mētā no vienas vietas uz otru, jo noteikumi tā paredz tādos un tādos gadījumos. it kā viņu interešu vārdā, protams, taču as said - šīs intereses nekad netiek konkrēti izdalītas, tās nekur neparādās. tā ir vien formāla rīcības motivācija. sistēma nav gadījumsensitīva.
tas arī šai piemērā skaidri parādās imho. un tieši tas ir anhaltspunkt, kur tad esošajai sistēmai ir akūti nepieciešami uzlabojumi, kur jāsāk rakt un celt jaunas struktūras. gluži kā watt saka ar schreibaby piemēru kaut vai. - Atbildēt
