- par veļas mašīnām
- 2014.10.19, 09:13
- Man ir aizdomas, ka milzīgais daudzums ar dažnedažādiem modeļiem kas katru gadu tiek atjaunoti un saputroti, ir ražotāju sazvērestība lai pircēji būtu neinformēti par to, ko pērk: lai pircējam varētu iesmērēt sūdu.
No ekonomikas skatu punkta, ja ražotājs piedāvātu 3-4 modeļus, un tos tikai uzlabotu, tirgū drīz būtu perfektas veļas mašīnas, kas kalpo 20 gadus un ilgāk. Bet tad arī ražotāju būtu kādi 2, varbūt 3. Tāpēc ka no tiem dažiem modeļiem kas pieejami, būtu viegli izvēlēties labāko, un pircēji ņemtu tikai vislabāko modeli. Uzvarētājs paņem visu. Labākais modelis pelnītu milzu naudu, bet tie kuriem modeļi nav tik izdevušies, lasītu grašus.
Savukārt situācijā, ka ir 100 ražotāji, un katrs piedāvā 50 modeļus, ir neiespējami novērtēt, kura mašīna ir kalpos uzticami, un kura ir defektīva grabaža, kas ik pēc gada jālabo dēļ nožēlojamiem konstrukcijas trūkumiem. Pirkums pārvēršas par loteriju, un pircēji tā arī uzvedas, vienkārši pērk kautko uz labu laimi, un pēc tam nevajadzīgi cieš.
Ja ražotājam būtu 3-4 modeļi, ko ražot un katru gadu uzlabot, visi potenciālie gļuki būtu novērsti, un mašīnas būtu nesalaužami zvēri. Bet no ekonomikas viedokļa, tas atkal īsti nesaskan ar ražotāja motīviem: ko ražotājam darīt, ja viņš šogad uzražo mašīnu un pārdod, bet pēc tam nākamais pirkums būs pēc 30 gadiem? (Tas ir, kad ģimenei varbūt savajadzēsies jaunu mašīnu.)
Tātad, ir 2 iespējas: A) 2-3 ražotāji kas konkurē, katrs piedāvā 3-4 modeļus. Pircējs izvēlas vis-vis-labāko. Vai B) 100 ražotāji, tirgus pārpludināts ar mēsliem ar neskaidru specifikāciju, defektiem un kalpošanas ilgumu (garantija 2 gadi un pēc tam kaut vai plūdi), pircējs pērk uz aklo. Kā no (B) tikt uz (A) ?
***
Veļas mašīnas ir interesants piemērs, jo tās a) vajag katrā mājā, b) tiek ekspluatētas ļoti intensīvi, c) dod milzīgu labumu (ja salīdzina ar iespēju mazgāt drēbes rokām) d) ir salīdzinoši vienkāršs darbības princips - jebkuriem ražotāja konstrukcijas defektiem iemesls ir tikai nolaidība un slinkums. Nav nekādas kosmiskās tehnoloģijas. - 19 rakstair doma
- 19.10.14 11:42 #
-
Beigu beigās jau tomēr uzvar cilvēka daba un arī dārgie modeļi nav brīvi no trūkumiem (world isn't perfect) - es piem. nespēju saprast kā aifonam, kas manā sapratnē nav viensezonas cauruma aizbāžamais, var būt lažas ar antenu, baterijas blahņīšanu, softa bagi utt. Par to naudu tam ir vienkārši jāstrādā. Tiesa, elektronikas nozarē nav jēgas taisīt iekārtu 20 gadiem, jo mainās viss un pēc dažiem gadiem iekārta ir novecojusi vai vismaz energoneefektīva.
Bet kas viņiem ir pareizi - nav 312 modeļi, kas dublē un pārklāj vien otru. Pilnīgi noteikti arī tas, ka ražotājiem nav efektīvas sistēmas, kā ļaut pircējam atrast sev vajadzīgo modeli pēc viņu interesējošiem parametriem. Ja parametru uzdots maz, un galējā kopa ir lielāka par 3 - lai tak būtu "i feel lucky".
Ja būtu kārtīga resursu krīze, iespējams, ietu vai nu pa konservatīvo taku ka tehnoloģiju izmanto cik ilgi iespējams vai sākt ražot modulāras lietas. Auto bundžu var uztaisīt, lai tā kalpo 20, varbūt tagad arī 30-50 gadus. Cilvēks pērk sev auto teju uz mūžu, kuram nobrauktos mezglus - motoru, kārbu utt. vienkārši maina, vajag tikai vienoties par izmēru un savienojumu standartiem.
Runā, ka digifoto sākumposmā esot bijis sensora prototips, ko varēja ielikt 35mm spogulenē. Nezinu gan, vai tas būtu tik universāls, bet iespējams, ka ražotāja ietvaros arī būtu saderīgs ar vairākiem modeļiem. Ko tas nozīmē ražotājam? Protams, lielākus ierobežojumus izstrādes un ražošanas procesos, lietotāju arī skartu ierobežojumi - un tirgus balstās nevis uz ilgtspējīgu produktu, bet uz wow faktoru, mēs jūs pārsteigsim. Beigu galā maina visu iekārtu, nevis tikai sensoru ar procesoru. Tesa, Ricoh GXR ir (bija, jau) modulāra sistēma - korpuss atsevišķi, objektīvi ar sensoriem atsevišķi. Bet pagaidām sērijai nav turpinājuma. Iespējams, ka tirgus ir aizgājis pārāk dziļi tlefonu virzienā un atlikušie cilvēki, kas vēl izmanto fotoaparātus kā atsevišķas iekārtas, ka to ir par maz lai turpinātu izstrādi - vieglāk un izdevīgāk nopārdot nākamo foķegu. - Atbildēt
- 19.10.14 11:55 #
-
ar telefoniem nevar salīdzināt, tur viss attīstās un viss mainās, pavisam cita opera. pavisam cita.
par modeļiem gan var pievilkt paralēli kā HTC atsūkāja, jo taisīja 100 sūdmodelīšus mēģinot pircējiem iesmērēt, kamēr Samsung spieda uz savu S2-S3-S4 flagmani un veiksmīgi sacentās ar iPhone. Rezultātā ir tirgū vai nu Samsung, vai Apple.
par foto ir interesanti ka ir consumer kameriņas melnais miljons, bet spogulenes 3-4-5 modeļi katram lielajam ražotājam, un tad vari apsēsties un mierīgi izvēlēties. un arī lažu nav. - Atbildēt
- 19.10.14 12:13 #
-
ar telefoniem nevar, protams, piekrītu, jo vešenes ir nozare kas sen sasniegusi plato.
consumer kameriņas melnais miljons - kuru es kautkā vairs nemanu. Agrāk satiekoties cilvēki viens otram rādīja savus coolpixus, ixusus un powershotus, bet tagad to vietā ir telefons. Arī reklāmās, ko met pastkastē elektronikas veikali, foķegiem pāris lapu vietā tagad atlicina nedaudzas pozīcijas, no kurām kompaktiņi ir labi ja divi. Spogulenes arī sarūk - cilvēki arvien biežāk izvēlas bezspoguļus ar aps-c sensoru, ja nav saskārušies ar ierobežojumiem, kas tiem piemīt. Izmērs un svars tomēr par labu bezspoguļiem, saglabājotiet bildes smukumam.Lasu, ka arī prof. pasaulē vismaz daļēji aizstāj spogulenes ar kompaktākiem risinājumiem, īpaši tur, kur spogulene nav must have. - Atbildēt