Faith Club

19.10.14 11:42
Beigu beigās jau tomēr uzvar cilvēka daba un arī dārgie modeļi nav brīvi no trūkumiem (world isn't perfect) - es piem. nespēju saprast kā aifonam, kas manā sapratnē nav viensezonas cauruma aizbāžamais, var būt lažas ar antenu, baterijas blahņīšanu, softa bagi utt. Par to naudu tam ir vienkārši jāstrādā. Tiesa, elektronikas nozarē nav jēgas taisīt iekārtu 20 gadiem, jo mainās viss un pēc dažiem gadiem iekārta ir novecojusi vai vismaz energoneefektīva.

Bet kas viņiem ir pareizi - nav 312 modeļi, kas dublē un pārklāj vien otru. Pilnīgi noteikti arī tas, ka ražotājiem nav efektīvas sistēmas, kā ļaut pircējam atrast sev vajadzīgo modeli pēc viņu interesējošiem parametriem. Ja parametru uzdots maz, un galējā kopa ir lielāka par 3 - lai tak būtu "i feel lucky".

Ja būtu kārtīga resursu krīze, iespējams, ietu vai nu pa konservatīvo taku ka tehnoloģiju izmanto cik ilgi iespējams vai sākt ražot modulāras lietas. Auto bundžu var uztaisīt, lai tā kalpo 20, varbūt tagad arī 30-50 gadus. Cilvēks pērk sev auto teju uz mūžu, kuram nobrauktos mezglus - motoru, kārbu utt. vienkārši maina, vajag tikai vienoties par izmēru un savienojumu standartiem.

Runā, ka digifoto sākumposmā esot bijis sensora prototips, ko varēja ielikt 35mm spogulenē. Nezinu gan, vai tas būtu tik universāls, bet iespējams, ka ražotāja ietvaros arī būtu saderīgs ar vairākiem modeļiem. Ko tas nozīmē ražotājam? Protams, lielākus ierobežojumus izstrādes un ražošanas procesos, lietotāju arī skartu ierobežojumi - un tirgus balstās nevis uz ilgtspējīgu produktu, bet uz wow faktoru, mēs jūs pārsteigsim. Beigu galā maina visu iekārtu, nevis tikai sensoru ar procesoru. Tesa, Ricoh GXR ir (bija, jau) modulāra sistēma - korpuss atsevišķi, objektīvi ar sensoriem atsevišķi. Bet pagaidām sērijai nav turpinājuma. Iespējams, ka tirgus ir aizgājis pārāk dziļi tlefonu virzienā un atlikušie cilvēki, kas vēl izmanto fotoaparātus kā atsevišķas iekārtas, ka to ir par maz lai turpinātu izstrādi - vieglāk un izdevīgāk nopārdot nākamo foķegu.