- 2013.10.14, 10:15
- Jā, vispār mieru neliek tas, kā Dombrovskis noraidīja progresīvo nodokli: "Savukārt, ieviešot progresīvo nodokli no 1000 latiem, būtu minimāls fiskālais* efekts."
Bet tā taču arī ir progresīvā nodokļa būtība! Ka nodokļa ienākumi budžetā (teorētiski) nemainās! Mainās nodokļa slodze uz sabiedrību: mazāk turīgiem nodokļi samazinās, bagātajiem palielinās. Nabadzīgos pārstāj čmorīt, bagātajiem liek maksāt vairāk!
Jā, gala cipars ekselī paliek tāds pats! Bet samazinās nevienlīdzība sabiedrībā.
Tas vispār ir murgs, ka Ls 200 (minālās algas) saņēmējam ir jāmaksā tie paši 24% ienākuma nodoklis, kas tiem ar algu/ienākumiem Ls 1000, Ls 2000 un vairāk.
Man arī nav saprotams tas izteikums ka "redz", 24% ir "progresīvi" jo 24% no 1000 ir 240 lati un no 2000 ir Ls 480, un tāpēc jau bagātnieki "maksājot vairāk". Pirmkārt, samaksājot 24% no Ls 200 (=Ls 48), uz rokas paliek Ls 152. Ir jāskatās, ar kādu naudas summu cilvēks paliek izdzīvot.
Un salīdzini kā ir jādzīvo, ja uz rokas ir Ls 150, vai arī uz rokas ir Ls 760, vai uz rokas ir Ls 1520 (no 2000 algas).
Bagātajam tie latiņi nozīmē mazāk. Ekonomika vispār nav matemātika, tāpēc, ka naudas vienībai pie dažādiem ienākumu līmeņiem, ir cita vērtība. Kam ienākums Ls 150, tam katrs zudis lats nozīmē kautko, kas netiks nopirkts. Kam ienākums virs Ls 1500, tam katrs nākamais lats nozīmē tikai frivolu patēriņu (diminishing marginal utility, excessive consumerism).
Plakanais 24% nodoklis ar zemu neapliekamo minimumu (kā Latvijā) ir pat regresīvs. Jo viņš atņem naudu no tiem, kam katrs lats ir visvairāk vajadzīgs.
(Līdzīgi kā PVN bez pazeminātās likmes pārtikai ir regresīvs, jo cilvēki ar zemiem ienākumiem ir spiesti gandrīz visu savu naudu iztērēt, un samaksā PVN no visiem saviem ienākumiem - banāli pērkot pārtiku izdzīvošanai, bet cilvēki ar lieliem ienākumiem savu naudu neiztērē, uzkrāj, un nodokļus optimizē, iepērkas ceļojumos, valstīs ar zemu PVN, pērk zeltu (PVN likme 0%).)
Progresīvais nodoklis atdod naudu tiem kam to vairāk vajag (ar zemiem ienākumiem - zemāka likme), un paņem naudu no tiem, kam tā nozīmē mazāk (ar augstiem ienākumiem - augstāka nodokļa likme). Jā, fiskālais efekts ir tuvu nullei (jā, rezultātā valsts budžetā ienākumi nemainās - varētu Dombrovskim iekliegt sejā). Bet izlīdzinās sabiedrības nevienlīdzība. Paskaties uz Dāniju, tur cilvēki ir laimīgi, lai gan dzīvo salīdzinoši "nabadzīgi". Nav patēriņa kultūra (conspicuous consumption). Dzīve vienkāršāka, tauta vienlīdzīgāka, mazāk noziedzības, mazāk skriešanas pēc lielā rubļa.
***
Jocīgi arī kā tie kas ir pret progresīvo nodokli, ar nākamo elpas vilcienu pamanās sunīties par nevienlīdzību. "Ziniet, kas ir forši? [...] konstatēt, ka sīcim galvā ir utis. [...] Nav mācību gads, kad viņa nedabon utis. [...] šķiet te liels paldies jāsaka sab. transportam un kontingentam, kurš ar to pārvietojas"
Kādam "kontingentam"? Tā ir tava tauta. Jautā, kāpēc tauta ir tā degradēta? Dēļ nevienlīdzības. Un atrisinājums nav pārsēsties uz auto, "lai kontingents ēd kūkas", bet gan mazināt nevienlīdzību, un garantēt visiem bērniem apstākļus, ka nav jādzīvo tādā netīrībā, ka utis metas.
***
Grūti, protams, runāt par progresīvo, kamēr istabā ir 2 ziloņi: pelēkā ekonomika (puse valsts iedzīvotāju izvairās no nodokļu maksāšanas vispār), un korupcija.
Bet varbūt tieši progresīvais nodoklis būtu atslēga kā pelēko ekonomiku legalizēt? Pie mazākiem ienākumiem nodokļi būtu simboliski, un sāktu augt tikai tad, kad cilvēkam ienākums ļauj tos maksāt?
Šobrīd pelēkās ekonomikas vilinājums ir milzīgs: 24% no ienākuma, vai nu kā ar cirvi nocērt, vai iebāz ķešā. Jo mazāks ienākums, jo vairāk tas nozīmē - 75 lati, vai 100, 150 lati, vai 200. (Var jau teikt ka ir atšķirība, Ls 1500 vai Ls 2000, bet īstenībā tie ekstra Ls 500 neko daudz nemaina - bijis nebijis. Varētu katru mēnesi pa iPadam nopirkt, bet var arī nepirkt.)
_________________
* fiskālais = attiecas uz valsts budžetu. "Fiskālā politika ir nodokļu un budžeta politika, ar kuras palīdzību tiek iegūta lielākā daļa no valsts budžeta." - 38 rakstair doma
- 14.10.13 13:38 #
-
jā, varbūt arī vajadzētu aizsūtīt delfiem vai tvnet.
ir interesanti ka arguments par to ka bagātais ar Ls 2000 mēneša ienākumiem "maksā 10x vairāk jau tagad" īstenībā ir ļoti efektīvs tieši mazāk pelnošajiem, jo viņi nezina, ka lielai naudai ir mazāka vērtība: viņi domā ka tūkstoš-pirmais lats ir tik pat vērtīgs kā viņa simts un pirmais (kurš jāiztērē nopērkot maizi).
tas ir, nabadzīgais nav tādu naudu redzējis, un nezin cik ļoti mazvērtīga nauda kļūst, kad pirmās vajadzības ir apmierinātas. un tāpēc pieņem šādu argumentu, nevis aizdomājas, "a vai tad tam bagātniekam vēl kaut kas pietrūkst?"
nez, drīz būs jāsāk slavināt vienlīdzības priekšrocības, jo Latvija būs aizmirsusi kā tas ir, kad nav uz katra stūra bezpajumtnieki, uz ielām nevāļājas piedzērušies, kad nav graujoša noziedzība un cilvēki var viens otram uzticēties (ka piemēram, pastnieks nezog paciņas, vai velo var atstāt pieslēgtu uz ielas, vai bērnu ratiņus vnk mājai kāpņu telpā.)
ha, Latvijā taču vedot mazo uz spēļu laukumu, ir vēl jāuzmanās lai tev nenozog ratiņus kamēr mugura uzgriezta. vai var tā dzīvot? - Atbildēt
- 14.10.13 13:49 #
-
Interesanti, cik no saviem "nevērtīgākajiem" latiem Tu esi gatavs atdot tiem, kam LV tie "pienāktos"?
Un - man liekas, Tu pārspīlē ar kriminogēno situāciju LV - Atbildēt
- 14.10.13 14:12 #
-
sarunās par nodokļu sistēmu nepiedienas runāt par to ko "es" vai "tu" individuāli gribētu "atdot". Nodokļi ir tāda lieta, kur visa sabiedrība solidāri maksā. Un nodokļu ideja ir tā, ka pārdala naudu tiem, kam vajadzīgs.
Ir viens pateicīgs piemērs, arī ļoti aktuāls Latvijā. Latvijā trūkst bērnudārzu vietu. Grūti iekārtot bērnu bezmaksas bērnudārzā (maksā sabiedrība solidāri - iespējams paši vecāki/jaunā ģimene gan pirms laika kad viņiem savajadzēsies vietu dārziņā, gan arī pēc tam, kad bērns lai iet skolā, un dārziņa vietu nevajag).
Savukārt piedāvājums ir, laist bērnu privātajā bērnudārzā (vai ņemt auklītes), un par to lai tad maksā vecāki: "kam vajag tas lai maksā". Šeit ir divkārši graujoša situācija: 1) kad piedzimst bērns, ģimenes izdevumi ļoti ievērojami pieaug. Šajā laikā būtu īpaši grūti vēl samaksāt papildus bērnu dārza maksu katru mēnesi. Ģimenes dzīves laikā šis ir visnepiemērotākais laiks, kad pieprasīt ģimenei izlikt naudu papildus izdevumiem 2) ja bērnu nelaiž bērnudārzā, nav reāli mātei/tēvam atsākt strādāt: ģimenes ienākumi ir uz pusi mazāki (jo beidzas bērna dzimšanas pabalsti apmēram ap to laiku kad bērnu varētu sākt laist dārziņā).
Alternatīva ir ka visa sabiedrība solidāri maksā par bērnu dārzu, gan tie kam to vēl nevajag, gan tie kam to vairs nevajag, gan arī tie, kam to nekad nevajadzēs (pašu izvēle/neauglība/vientuļie).
Sabiedrība maksā solidāri. Tas nav jautājums cik tu individuāli gribi vai vari "atdot".
Un - tu vispār stādies priekšā kāda ir(nav) kriminogēnā situācija ārpus LV? - Atbildēt
- 14.10.13 15:15 #
-
No pieredzes gan varu teikt, ka nav nemaz tik grūti iekārtot bērnu bezmaksas bērnudārzā. Un (vismaz Rīgā) arī maksas bērnudārzs nav briesmīgi dārga padarīšana, pateicoties pašvaldības līdzmaksājumam.
- Atbildēt
- 14.10.13 15:17 #
-
Ak jā, par kriminogēno situāciju. LV tā nebūt nav tik slikta, viss ir atkarīgs no tā ar ko salīdzina.
Salīdzinot ar citām bijušajām PSRS valstīm LV ir ļoti droša vide. - Atbildēt
- 14.10.13 15:38 #
-
Tieši par to arī es Tev aizrādiju, ka Tu šajā sistēmā netaisies "solidāri maksāt", bet viedoklis Tev ir. Katrā gadījumā - paldies, ka Tu raksti, jo tas dod iemeslu Tev atbildēt.
Bērnudārzu vietas Tev trūkst Latvijā? Rīgā un atsevišķās pierīgas guļampilsētās - varbūt arī trūkst, bet pašvaldīvba palīdz ar līdzfinansējumu un tad tā nav "mega" problēma. Toties pamēģini atrast bērnudārzu Frankfurtē, tajā, kas pie Mainas. Vietu un cerību nav, pašvaldības finansējums arī nav. Varētu jau pārvākties uz BadHomburgu, kur bērnu dārzā ir brīvas vietas (tiem, kam ir pareizais pieraksts), bet dzīvoklis tur maksā 2x dārkāk un līdz darbam jābrauc 3x ilgāk.
Papildus - nesen viens cibiņš rakstīja par laimes zemi Holandi, kur māmiņas atvaļinājums ir vien 3-4 mēneši. Mūsu 18 mēneši nobāl šajā gadījumā.
Kriminogēnā situācija Tevi satrauc? Man nav statistikas datu, bet ja Tu jautā manu personīgo pieredzi, tad tā ir 3-0 Latvijas labā. Augustā darba mašīna Malmo centrā palika bez sānu stikla un GPS pričendāļiem, pirms pusgada Gēteborgā uzlauza busu un aiznesa instrumentus, bet pagājušajā gadā piegādātājs no Kopenhāgenas, dienvidu daļā, tipa prestižā rajonā, vienas nakts laikā "pazaudēja" 5 datorus un uz 3 dienām pārtrauca darbu. Turpretīm Latvijā man mašīnas dokumenti vienmēr stāv mašīnā un vasaras māja ir aiztaisīta ar "krampīti".
Jā, Latvijā ir daudz ko uzlabot, bet Latvija nav sūdu bedre, kādu to zīmē liela daļa aizbraucēju. Izkāp no "dzelteno" ziņu portāliem un saviem steriotipiem! - Atbildēt
- 15.10.13 17:14 #
-
Aj, šī demagoģija. Atstāj Latvijā mašīnā GPS vai kaut ko tikpat vērtīgu redzamā vietā, un Zviedrijā mašīnas dokumentus (pieļauju, ka ne jau uz paneļa). M?
Instrumentus Latvijā zog pat paši strādnieki, nemaz busi nav jālauž (kas gan arī nav retums). Nedomāju, ka Tev Zviedrijā tos instrumentus kāds piedāvās nopirkt pie vietējā Depo ieejas.
Atšķirībā ir tā, ka VĒSTURISKI noziedzība labklājības valstīs ir bijusi zemāka, tāpēc arī cilvēki vieglprātīgāk attiecas pret drošību. - Atbildēt
- 15.10.13 19:17 #
-
Man liekas, ka sobrīd Tu turpini Watt iesākto un manis turpināto demagoģijas līniju ;)
- Atbildēt
- 14.10.13 14:10 #
-
Par pirmo daļu Tev taisnība, par otro Tev gan stipri negatīvāks priekšstats, nekā, manuprāt, reālā dzīvē te ir.
"kad nav uz katra stūra bezpajumtnieki, uz ielām nevāļājas piedzērušies" - Berlīnē netrūkst nedz bomžu, nedz dzērāju (vismaz kad es tur pēdējo reizi biju pirms gandrīz 2g, netrūka).
"ha, Latvijā taču vedot mazo uz spēļu laukumu, ir vēl jāuzmanās lai tev nenozog ratiņus kamēr mugura uzgriezta. vai var tā dzīvot?"
Es nekad par to neesmu uztraucies, līdz šim nozagti nav. :) - Atbildēt