- 14.10.13 14:12
-
sarunās par nodokļu sistēmu nepiedienas runāt par to ko "es" vai "tu" individuāli gribētu "atdot". Nodokļi ir tāda lieta, kur visa sabiedrība solidāri maksā. Un nodokļu ideja ir tā, ka pārdala naudu tiem, kam vajadzīgs.
Ir viens pateicīgs piemērs, arī ļoti aktuāls Latvijā. Latvijā trūkst bērnudārzu vietu. Grūti iekārtot bērnu bezmaksas bērnudārzā (maksā sabiedrība solidāri - iespējams paši vecāki/jaunā ģimene gan pirms laika kad viņiem savajadzēsies vietu dārziņā, gan arī pēc tam, kad bērns lai iet skolā, un dārziņa vietu nevajag).
Savukārt piedāvājums ir, laist bērnu privātajā bērnudārzā (vai ņemt auklītes), un par to lai tad maksā vecāki: "kam vajag tas lai maksā". Šeit ir divkārši graujoša situācija: 1) kad piedzimst bērns, ģimenes izdevumi ļoti ievērojami pieaug. Šajā laikā būtu īpaši grūti vēl samaksāt papildus bērnu dārza maksu katru mēnesi. Ģimenes dzīves laikā šis ir visnepiemērotākais laiks, kad pieprasīt ģimenei izlikt naudu papildus izdevumiem 2) ja bērnu nelaiž bērnudārzā, nav reāli mātei/tēvam atsākt strādāt: ģimenes ienākumi ir uz pusi mazāki (jo beidzas bērna dzimšanas pabalsti apmēram ap to laiku kad bērnu varētu sākt laist dārziņā).
Alternatīva ir ka visa sabiedrība solidāri maksā par bērnu dārzu, gan tie kam to vēl nevajag, gan tie kam to vairs nevajag, gan arī tie, kam to nekad nevajadzēs (pašu izvēle/neauglība/vientuļie).
Sabiedrība maksā solidāri. Tas nav jautājums cik tu individuāli gribi vai vari "atdot".
Un - tu vispār stādies priekšā kāda ir(nav) kriminogēnā situācija ārpus LV?