- 2009.10.30, 10:07
- no citadiena intervijas ar Mūrnieci (Šucmanieti):
Kāda, jūsuprāt, ir robeža starp vārda brīvību, kas demokrātijā absolūti nepieciešama, un individuālās brīvības izpausmi, kas apdraud sabiedrības, valsts drošību? Piemēram, Ventspils augstskolas lektora Dmitrija Smirnova gadījums daudziem lika aizdomāties. (Ventspils augstskolas lektoru Dmitriju Smirnovu drošības policija 2008.gadā aizturēja uz neilgu laiku vietējā avīzē publicētu izteikumu dēļ par lata devalvāciju.)
Toreiz es vēl nebiju iekšlietu ministre.
Kāda būtu jūsu nostāja?
Man kā ministrei pēc likuma nostāja nedrīkstētu būt. Ja būtu opozīcijā, tad es varētu izteikties. Taču domāju, ka ir ļoti strikta robeža starp demokrātiju un anarhiju. Tas, kas grasījās notikt Bauskā, bija uz robežas ar anarhiju. Tas pats ar vārda brīvību. Ir kaut kāda robeža. Ja tu to pārkāp, atpakaļceļa vairs nav. Par meteorītu runājot – visi atzina, ka robeža ir pārkāpta.
[...]
Kāda, jūsuprāt, ir ideālā kārtība valstī?
Vajag iedomāties, kas notiktu, ja neko valstī nekontrolētu. Es daru vienkārši to, par ko man maksā algu – visu kontrolēju. - 39 rakstair doma
- 30.10.09 12:28 #
-
Un status quo, ka "Latvijas konstitucionālā iekārta šobrīd paredz, ka buferis starp, ehm 'ierēdniecību' un iedzīvotājiem ir nevis MK, bet Saeima." nav šķērslis spriest kā vajadzētu būt - ka buferis būtu gan gan Saeima (tautas ievēlētie deputāti), gan arī MK - precīzāk, valdība - ministri (kurus apstiprina Saeima).
Varbūt vari man arī izskaidrot, kādas tieši normas iedibina (jeb liek tev tā domāt), par tevis uzsvērto "nodalījumu", ka valdībai (ministriem) nevajag būt par tautas gribas pārstāvjiem cīnoties pret ierēdniecības+birokrātijas uzstādījumu. - Atbildēt
- 30.10.09 17:58 #
-
Ļuc, ja pēc būtības:
valdībai (ministriem) nevajag būt par tautas gribas pārstāvjiem cīnoties pret ierēdniecības+birokrātijas uzstādījumu. -
Satversme
5. Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem.
59.Ministru prezidentam un ministriem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā.
+ dažādās vietās, bet jo īpaši 59. panta turpinājumā un 27. pantā minētās lietas par to, kā likumdevējs mūsu valstī var realizēt savu kontroli pār izpildvaru.
Proti - Saeima ir tautas priekšstāvji. MK ir atbildīgs Saeimas (un nevis tautas) priekšā. Tie nav tukši vārdi, tas nozīmē visai precīzu atbildi uz tavu jautājumu. Konstitūcijas ir rūpīgi veidoti dokumenti, tos nevar lasīt pavirši un uzskatīt, ka viss ir skaidrs .
Jā, ministriem būtu jātur prātā tautas intereses - bet 'būtu' līmenī tas ir jādara arī jebkuram ierēdnim. Nodrošināt, lai tas tā tiešām notiktu, ir Saeimas pienākums tautas priekšā. (Mēs tagad, protams, mazliet vienkāršojam. Pilna atbilde būtu, ka ir vēl otrs iedzīvotāju sargsunis pret izpildvaru - tiesu vara. Netieši arī wildmark figūra prezidents.)
Preizdentālā republikā varbūt būtu citādāk, bet mēs tomēr esam diezgan izteikti parlamentāra republika.
Par Salvijas keisu arī gribi, lai pakomentēju? - Atbildēt
- 30.10.09 18:44 #
-
Salvijas incidents ir kārtējais pierādījums tam, ka mūsu veselības un izglītibas jomas tiek vadītas ļoti vāji - tā ir laža pat ne no iedzīvotāju interešu aizsardzības puses, bet viņi vienkārši neizdarīja savu darbu, pie tam hroniski. Spriežot pēc komentāriem, kas izskanēja, mūsu speciālisti vienkārši ir par stulbu, lai sniegtu atzinumu, bet VM vispār nevienam nav ne jausmas, ko nozīmē sabiedrības veselības veicināšana.
Pie tam, likumdevējs, dodot MK tiesības sastādīt aizliegto vielu sarakstu, ir devis MK pārāk brīvu vaļu, neiestrādājot likumā vadlīnijas, pēc kurām būtu tā kā tomēr jāvadās tādu sarakstu taisot - nav noteikti kaut minimālie kritēriji, kas būtu par pamatu kaut ko aizliegt. Un tādiem tomēr vajadzētu būt.
Problēma nav unikāla Latvijai. Visa rietumu pasaule visai policejiski izdarās ar pārtikā/medicīniski lietojamām lietām un vielām.
Nordic snus gadījums te ir pat spilgtāks piemērs par Salviju - tikai eiropas mērogā. - Atbildēt
- 30.10.09 18:27 #
-
Laikam ne gana uzsvēru iepriekšējā komentārā...
Tas, kas mani uztrauc tajā, ko tu raksti (un kas, starp citu, veido diezgan pamatīga ļaužu skaita viedokli - tu labi raksti, pārliecinoši - un tāpēc tu esi par to atbildīgs). Ir viens vai mēs diskutējam 'kāda būtu labāka valsts iekārta'.
Pavisam cits ir regulāri vaidēt, ka ministri nerīkojas atbilstoši savai funkcijai (aizmirstot piebilst, ka šī funkcija ministriem būtu mūsu izfantazētajā idealizētajā valsts iekārtā, nevis pašreizējā).
Salvijas gadījumā - tas bija Saeimas pienākums, izsaukt attiecīgos ministrus sniegt paskaidrojumus par to, kāpec tas tagad tā ir izdarīts. Un, iespējams, pieņemt grozījumus likumos, lai tik vienkārši vielas aizliegto sarakstā tomēr iekļaut nevarētu gan. Uzraksti projektu. Viss, kas tev ir jāizdara, ir jātrod 10 deputāti, kas ir ar mieru parakstīties zem tevis sastādītā iesnieguma par atbilstošiem likuma grozījumiem. To tev, ja kas, ļauj pašreizējie spēles noteikumi.
Tevis piedāvātie padarītu ministrus par tautas gribas paudējiem. Tas viņiem ne tikai iedod jaunus pienākumus - tas viņiem dod daudz lielākas pilnvaras un pie viena kastrē likumdevēja iespēju viņus kontrolēt. Padarot MK par _tautas_ gribas pārstāvjiem, zustu leģitīmais pamats prasībai, lai katrs MK akts būtu pamatots Saeimas izdotā aktā. If you don't see how that would be a bad thing... - Atbildēt
- 30.10.09 18:45 #
-
nu par to leģitīmo pamatu tu imho pārāk strauji spried, kāpēc lai nevarētu strādāt gan Saeima, gan MK ?
Bet nu izlasi vēlreiz manas tēzes:
http://klab.lv/users/watt/452194.html
un http://klab.lv/users/watt/473439.html
mūsu Veselības ministrei tas stāsts ir vēl raksturīgāks...
tas par ko es cepos, ir ka mums ir 100 deputāti, kas nav nekādi deputāti (nu, tur īpaši vaidēt nav par ko, kādus esam pelnījuši tādi mums ir), un ka mums ir ministri, kas nav nekādi ministri. un beigās, ko cilvēciņi (ierēdnīši+birokrāti, papīru smērētāji ministru kabinetā saraksta likumprojektos, to VSS (Valsts sekretāru sanāksme) izgrūž cauri, un to aizsūta uz Saeimu un tur arī paraksta. Jo mums ir koalīcijas līguma balsošanas mašīna, un būtībā ko ministri izlemj, to deputāti apstiprina, un viss tur.
tas ko es gribu redzēt, ir ka gan ministri cenšas apvaldīt savu ministriju birokrātiskā aparāta vektoru - lai birokrāti nepiedāvā likumus, kas ir pret tautu. bet arī Saeima, lai diezgan neatkarīgi no ministriem, likumus kas ir neizdevīgi latvijas tautai, lai neparaksta. un arī lai valsts prezidents likumus tādus neizsludina. tb lai ķēdītē visi 3 posmi strādātu pret birokrātiem.
jo realitāte ir tāda, ka likumu ir tik daudz, birokrāti var viņus sarakstīt tik daudz, ka neviens viņus visus nevar izlasīt. spēj likt likt parakstus: "pieņemts". un beidzas tas kā jau pie mums beidzas. - Atbildēt
- 30.10.09 19:09 #
-
Kāpēc pārāk strauji par leģitīmo pamatu? Vajag leģitīmo pamatu, vajag.
Latvijas problēma, kā tu ļoti smuki norādi, ir nespējīga likumdevējvara - mums nav atgriezeniskās saites ar vēlētāju, un vēlētāji tās dažas iespējas, kas it kā ir (redz, iet pie deputātiem ar saviem projektiem) neizmanto.
Deputāti jau arī dalās komisijās, pa nozarēm. Tais komisijās viņi vērtē likumus, kas attiecas uz viņu nozari un tad prezentē Saeimai. Un viņiem piemaksā par katru komisijas sēdes apmeklēšanu. Bet redz, slaisti viņi ir.
Samazinot stulbo galvu skaitu no 100 uz pa vienam katrai nozarei tu situāciju neuzlabosi - problēma vienkārši ir ne tur, kur tu to meklē.
Nu un otra problēma - mūsu birokrātija ir drausmīgi neprofesionāla (arī IzM vaina, ja kas). Izglītibas un veselības ministrijas šai ziņā īpaši izceļas. Lūk IeM - lai kā mums nepatiktu nekas kas mūs ierobežo, salīdzinoši uz pārējo fona diemžēl vēl ir viena no jēdzīgāk organizētajām.
Vienalga cik tev būs posmi pret birokrātiem - mums jau nav to birokrātu pret kuriem būt. Mums ir tikai visnotaļ uzpūsts noieta tirgus IzM radītās kvalitatīvās izglītības produktiem.
OK, šobrīd viss. - Atbildēt