Kāda, jūsuprāt, ir robeža starp vārda brīvību, kas demokrātijā absolūti nepieciešama, un individuālās brīvības izpausmi, kas apdraud sabiedrības, valsts drošību? Piemēram, Ventspils augstskolas lektora Dmitrija Smirnova gadījums daudziem lika aizdomāties. (Ventspils augstskolas lektoru Dmitriju Smirnovu drošības policija 2008.gadā aizturēja uz neilgu laiku vietējā avīzē publicētu izteikumu dēļ par lata devalvāciju.)

Toreiz es vēl nebiju iekšlietu ministre.

Kāda būtu jūsu nostāja?

Man kā ministrei pēc likuma nostāja nedrīkstētu būt. Ja būtu opozīcijā, tad es varētu izteikties. Taču domāju, ka ir ļoti strikta robeža starp demokrātiju un anarhiju. Tas, kas grasījās notikt Bauskā, bija uz robežas ar anarhiju. Tas pats ar vārda brīvību. Ir kaut kāda robeža. Ja tu to pārkāp, atpakaļceļa vairs nav. Par meteorītu runājot – visi atzina, ka robeža ir pārkāpta.

[...]

Kāda, jūsuprāt, ir ideālā kārtība valstī?

Vajag iedomāties, kas notiktu, ja neko valstī nekontrolētu. Es daru vienkārši to, par ko man maksā algu – visu kontrolēju.

crescendo

Salvijas incidents ir kārtējais pierādījums tam, ka mūsu veselības un izglītibas jomas tiek vadītas ļoti vāji - tā ir laža pat ne no iedzīvotāju interešu aizsardzības puses, bet viņi vienkārši neizdarīja savu darbu, pie tam hroniski. Spriežot pēc komentāriem, kas izskanēja, mūsu speciālisti vienkārši ir par stulbu, lai sniegtu atzinumu, bet VM vispār nevienam nav ne jausmas, ko nozīmē sabiedrības veselības veicināšana.

Pie tam, likumdevējs, dodot MK tiesības sastādīt aizliegto vielu sarakstu, ir devis MK pārāk brīvu vaļu, neiestrādājot likumā vadlīnijas, pēc kurām būtu tā kā tomēr jāvadās tādu sarakstu taisot - nav noteikti kaut minimālie kritēriji, kas būtu par pamatu kaut ko aizliegt. Un tādiem tomēr vajadzētu būt.



Problēma nav unikāla Latvijai. Visa rietumu pasaule visai policejiski izdarās ar pārtikā/medicīniski lietojamām lietām un vielām.
Nordic snus gadījums te ir pat spilgtāks piemērs par Salviju - tikai eiropas mērogā.