Kāda, jūsuprāt, ir robeža starp vārda brīvību, kas demokrātijā absolūti nepieciešama, un individuālās brīvības izpausmi, kas apdraud sabiedrības, valsts drošību? Piemēram, Ventspils augstskolas lektora Dmitrija Smirnova gadījums daudziem lika aizdomāties. (Ventspils augstskolas lektoru Dmitriju Smirnovu drošības policija 2008.gadā aizturēja uz neilgu laiku vietējā avīzē publicētu izteikumu dēļ par lata devalvāciju.)

Toreiz es vēl nebiju iekšlietu ministre.

Kāda būtu jūsu nostāja?

Man kā ministrei pēc likuma nostāja nedrīkstētu būt. Ja būtu opozīcijā, tad es varētu izteikties. Taču domāju, ka ir ļoti strikta robeža starp demokrātiju un anarhiju. Tas, kas grasījās notikt Bauskā, bija uz robežas ar anarhiju. Tas pats ar vārda brīvību. Ir kaut kāda robeža. Ja tu to pārkāp, atpakaļceļa vairs nav. Par meteorītu runājot – visi atzina, ka robeža ir pārkāpta.

[...]

Kāda, jūsuprāt, ir ideālā kārtība valstī?

Vajag iedomāties, kas notiktu, ja neko valstī nekontrolētu. Es daru vienkārši to, par ko man maksā algu – visu kontrolēju.

crescendo

Laikam ne gana uzsvēru iepriekšējā komentārā...
Tas, kas mani uztrauc tajā, ko tu raksti (un kas, starp citu, veido diezgan pamatīga ļaužu skaita viedokli - tu labi raksti, pārliecinoši - un tāpēc tu esi par to atbildīgs). Ir viens vai mēs diskutējam 'kāda būtu labāka valsts iekārta'.
Pavisam cits ir regulāri vaidēt, ka ministri nerīkojas atbilstoši savai funkcijai (aizmirstot piebilst, ka šī funkcija ministriem būtu mūsu izfantazētajā idealizētajā valsts iekārtā, nevis pašreizējā).

Salvijas gadījumā - tas bija Saeimas pienākums, izsaukt attiecīgos ministrus sniegt paskaidrojumus par to, kāpec tas tagad tā ir izdarīts. Un, iespējams, pieņemt grozījumus likumos, lai tik vienkārši vielas aizliegto sarakstā tomēr iekļaut nevarētu gan. Uzraksti projektu. Viss, kas tev ir jāizdara, ir jātrod 10 deputāti, kas ir ar mieru parakstīties zem tevis sastādītā iesnieguma par atbilstošiem likuma grozījumiem. To tev, ja kas, ļauj pašreizējie spēles noteikumi.

Tevis piedāvātie padarītu ministrus par tautas gribas paudējiem. Tas viņiem ne tikai iedod jaunus pienākumus - tas viņiem dod daudz lielākas pilnvaras un pie viena kastrē likumdevēja iespēju viņus kontrolēt. Padarot MK par _tautas_ gribas pārstāvjiem, zustu leģitīmais pamats prasībai, lai katrs MK akts būtu pamatots Saeimas izdotā aktā. If you don't see how that would be a bad thing...

watt

nu par to leģitīmo pamatu tu imho pārāk strauji spried, kāpēc lai nevarētu strādāt gan Saeima, gan MK ?
Bet nu izlasi vēlreiz manas tēzes:
http://klab.lv/users/watt/452194.html
un http://klab.lv/users/watt/473439.html

mūsu Veselības ministrei tas stāsts ir vēl raksturīgāks...

tas par ko es cepos, ir ka mums ir 100 deputāti, kas nav nekādi deputāti (nu, tur īpaši vaidēt nav par ko, kādus esam pelnījuši tādi mums ir), un ka mums ir ministri, kas nav nekādi ministri. un beigās, ko cilvēciņi (ierēdnīši+birokrāti, papīru smērētāji ministru kabinetā saraksta likumprojektos, to VSS (Valsts sekretāru sanāksme) izgrūž cauri, un to aizsūta uz Saeimu un tur arī paraksta. Jo mums ir koalīcijas līguma balsošanas mašīna, un būtībā ko ministri izlemj, to deputāti apstiprina, un viss tur.

tas ko es gribu redzēt, ir ka gan ministri cenšas apvaldīt savu ministriju birokrātiskā aparāta vektoru - lai birokrāti nepiedāvā likumus, kas ir pret tautu. bet arī Saeima, lai diezgan neatkarīgi no ministriem, likumus kas ir neizdevīgi latvijas tautai, lai neparaksta. un arī lai valsts prezidents likumus tādus neizsludina. tb lai ķēdītē visi 3 posmi strādātu pret birokrātiem.

jo realitāte ir tāda, ka likumu ir tik daudz, birokrāti var viņus sarakstīt tik daudz, ka neviens viņus visus nevar izlasīt. spēj likt likt parakstus: "pieņemts". un beidzas tas kā jau pie mums beidzas.

crescendo

Kāpēc pārāk strauji par leģitīmo pamatu? Vajag leģitīmo pamatu, vajag.
Latvijas problēma, kā tu ļoti smuki norādi, ir nespējīga likumdevējvara - mums nav atgriezeniskās saites ar vēlētāju, un vēlētāji tās dažas iespējas, kas it kā ir (redz, iet pie deputātiem ar saviem projektiem) neizmanto.

Deputāti jau arī dalās komisijās, pa nozarēm. Tais komisijās viņi vērtē likumus, kas attiecas uz viņu nozari un tad prezentē Saeimai. Un viņiem piemaksā par katru komisijas sēdes apmeklēšanu. Bet redz, slaisti viņi ir.

Samazinot stulbo galvu skaitu no 100 uz pa vienam katrai nozarei tu situāciju neuzlabosi - problēma vienkārši ir ne tur, kur tu to meklē.

Nu un otra problēma - mūsu birokrātija ir drausmīgi neprofesionāla (arī IzM vaina, ja kas). Izglītibas un veselības ministrijas šai ziņā īpaši izceļas. Lūk IeM - lai kā mums nepatiktu nekas kas mūs ierobežo, salīdzinoši uz pārējo fona diemžēl vēl ir viena no jēdzīgāk organizētajām.
Vienalga cik tev būs posmi pret birokrātiem - mums jau nav to birokrātu pret kuriem būt. Mums ir tikai visnotaļ uzpūsts noieta tirgus IzM radītās kvalitatīvās izglītības produktiem.

OK, šobrīd viss.