- 2009.01.06, 22:42
- Par iepriekšējo ierakstu pameditējot "value of present real wealth is no longer sufficient to serve as a lien to guarantee the exploding debt".
Šobrīd izpratne par naudu saka - "nauda ir segta ar precēm".
Bet īstā būtība ir tāda, ka ja tev makā ir naudas zīme, tai nav nekādas vērtības pašai par sevi - vērtība rodas tikai pateicoties tam, ka pastāv tāda vienošanās, ka tev par to iedos kautkādu mantu. Bet šī vienošanās nav ne ar ko garantēta: visai viegli var izrādīties ka īstenībā nekādas vienošanās nav. Un tu paliec ar papīrīti, ar ko pat dirsu noslaucīt īsti nevar. Vai arī ar internetbankas kontu, kur vakar cipariņi bija, a šodien - "access denied".
Naudas zīme ir tikai solījums, tā nav reāla vērtība. Solījums, kuru neviens īstenībā nav apņēmies pildīt - tikai tāda kolektīva apmātība, kas beigsies, tikko tas pārstās būt izdevīgi. Tas brīdis nāk.
Jo "nauda" ir šobrīd sadrukāta bezjēdzīgi daudz. Tā ir sagrūzta visādos kontos, vērtspapīros, rezervēs. Un šobrīd vislaimīgākais ir tas, kam nav ne graša pie dvēseles - un nav arī ko padirst.
Bet ja tā padomā, kāpēc lai naudai nebūtu vērtība pašai par sevi? Ja tu pārdodi preci, tu gribi saņemt līdzvērtīgu preci vietā. Kāpēc tev būtu jāsamierinās ar bezvērtīgu parāda zīmi? Kāpēc naudai būtu "jābūt" bezvērtīgai pašai par sevi? Vai nauda nevarētu būt kāda prece ar savu neatņemamu vērtību?
Un tad arī nebūtu tā, ka pēc baņķiera vēlmes var saģenerēt bezjēgā papīrīšus kas nav ar neko segti. - 14 rakstair doma
- 8.1.09 15:25 #
-
Maišelis ar ozeriņiem, protams, ir taustāmāks. No otras puses, atņem tos kādam uz ielas ir tikpat viegli, kā nobloķēt banku kontus.
Par šito es te iedomājos. Droši vien, nāks laiki, kad cilvēkiem būs jāmācās pretoties kārdinājumam dzīvot pāri līdzekļiem - gan indivīdam, kad sabiedrībām. Kas tur liels - tik vien kā janomaina ekonomiskā platforma, kas spiež pirkt arvien vairāk, arvien jaunāku, jaudīgāku un labāku.
Patiesībā man nekas nebūtu pret dārgākām, bet ilgaicīgām lietām - lai arī tās nebūs tik modernas, izgatavotas no jauniem materiāliem pēc pirmspēdējām tehnoloģiju (pēdējas, skaidra lieta, šobrīd līdz birģeriem nenonāk, un varbūt tas ir pat labi).
Iespējams pat, ka ekonomikas pārbūve būtu daudz grūtāka, nekā es nupat pieņēmu - lai izdzīvotu, kādu laiku nāktos sadarboties. Piemēram, vairakām ģimenēm izmantot vienu auto (un arī tas nebūtu jauna luksusklase), 150kv.m. vietā apdzīvot 45kv.m. utt. Nu, es protams, nerunāju par tādiem sīkumiem kā kafija, banāni un tomāti ziemā - liela muiža. Tas, protams, būtu dikti sāpīgi paaudzei, kura vajadzīgo sīkumu pasūta internetā no ārvalsts un pēc pāris dienām atpako kastīti.
No otras puses, varbūt es kļūdos un ilgtermiņā izdzīvotu tieši paciņa ar man vajadzīgo lietu, nevis tūkstošiem lietu, kuras tiek atvestas furgonā un aizņem tirdzniecības platības, līdz veikals ir spiests bankrotēt?
Šobrīd nudien izskatās, ka tuvāko gadu laikā notiks lielas izmaiņas, kuras skars ikvienu cilvēku, kuram ir ozeriņi - burkā uz skapja, vai virtuālie diskmasīvos. - Atbildēt
