- 2009.01.06, 22:42
- Par iepriekšējo ierakstu pameditējot "value of present real wealth is no longer sufficient to serve as a lien to guarantee the exploding debt".
Šobrīd izpratne par naudu saka - "nauda ir segta ar precēm".
Bet īstā būtība ir tāda, ka ja tev makā ir naudas zīme, tai nav nekādas vērtības pašai par sevi - vērtība rodas tikai pateicoties tam, ka pastāv tāda vienošanās, ka tev par to iedos kautkādu mantu. Bet šī vienošanās nav ne ar ko garantēta: visai viegli var izrādīties ka īstenībā nekādas vienošanās nav. Un tu paliec ar papīrīti, ar ko pat dirsu noslaucīt īsti nevar. Vai arī ar internetbankas kontu, kur vakar cipariņi bija, a šodien - "access denied".
Naudas zīme ir tikai solījums, tā nav reāla vērtība. Solījums, kuru neviens īstenībā nav apņēmies pildīt - tikai tāda kolektīva apmātība, kas beigsies, tikko tas pārstās būt izdevīgi. Tas brīdis nāk.
Jo "nauda" ir šobrīd sadrukāta bezjēdzīgi daudz. Tā ir sagrūzta visādos kontos, vērtspapīros, rezervēs. Un šobrīd vislaimīgākais ir tas, kam nav ne graša pie dvēseles - un nav arī ko padirst.
Bet ja tā padomā, kāpēc lai naudai nebūtu vērtība pašai par sevi? Ja tu pārdodi preci, tu gribi saņemt līdzvērtīgu preci vietā. Kāpēc tev būtu jāsamierinās ar bezvērtīgu parāda zīmi? Kāpēc naudai būtu "jābūt" bezvērtīgai pašai par sevi? Vai nauda nevarētu būt kāda prece ar savu neatņemamu vērtību?
Un tad arī nebūtu tā, ka pēc baņķiera vēlmes var saģenerēt bezjēgā papīrīšus kas nav ar neko segti. - 14 rakstair doma
- 7.1.09 17:02 #
-
Te ir vairāki aspekti, kas jāņem vērā:
1. Nauda pati par sevi arī ir prece - tā tiek pirkta un pārdota gan valūtas tirgū, gan kredīta tirgū. Tāpēc tās vērtība katrā konkrētā brīdī ir noteikta pēc tās pieprasījuma/piedāvājuma attiecības (kā jebkuras citas preces/pakalpojuma cena).
2. Naudas funkcija nav tikai aizstāt preces (maiņas darījuma pārvēršana par preču - naudas apriti), kaut tā ir pamatfunkcija - tās funkcija ir arī nodrošināt uzkrāšanu un ieguldīšanu. Tā kā resursi vienmēr ir sadalīti nevienmērīgi, tad uzkrāšanas/ieguldīšanas funkcija saglabāsies mūžīgi.
3. "Papīrīšu" skaits palielināšana tikai pamaina pieprasījuma/piedāvājuma attiecību un attiecīgi - cenu. Tirgus loģika no tā nemainās.
Visbeidzot: Iedoma, ka nu tik nāks revolūcija, kas sagāzīs inflācijas ekonomiku - nu tas ir sapnis. 19. gs. bija jāgrāž industriālā elite, tagad revolucionāriem nepatīk postindustriālā - proti, finanšu sektora elite. Realitātē nekas netiks ne gāzts, ne arī kaut ko vajag gāzt. Tirgus ir automātisks veidojums, kas izveidojas jebkur, kur vien savus saimnieciskos lēmumus pieņem cilvēks. (Vai tad PSRS nebija tirgus? Skaidrs, ka bija - tikai naudas vietā tirgošanās notika ar materiālo labumu un "blatu" palīdzību. Patiesībā bija diezgan skaidra cena katrai lietai.) Industriālās un postindustriālās ekonomikas veidošanās ir notikusi dabiskā pārejā (nevis Džekila salā sazvērējoties ļaunajiem Moriartijiem). Ekonomika turpinās attīstīties pēc jebkuras krīzes. Jo vairāk vaļas dosim kapitālismam, jo ātrāk no šīs krīzes atkopsimies.
Smieklīgākais ir tas, ka "jaunie revolucionāri" tikai "pārpako" vecus argumentus. Nu, piemēram, par to pašu resursu izbeigšanos, kas bija pamatojums visiem revolucionāriem jau 200 gadus. Bet realitāte ir cita - ne tikai resursi nav izbeigušies, bet pat palikuši relatīvi krietni lētāki un vairāk. Ogles neizbeidzās, nafta neizbeidzās, neizbeigsies arī urāns un kas vēl tam sekos (varbūt iemācīsimies dedzināt jūras ūdeni vai uztvert saules starus pietiekamā apjomā). Cilvēka alkatība ir tas, kas mūs dzen šos jaunos resursus atklāt un iemācīties ekonomiski lietot.
- Atbildēt