In terms of types of financial wealth, the top one percent of households have 44.1% of all privately held stock, 58.0% of financial securities, and 57.3% of business equity. The top 10% have 85% to 90% of stock, bonds, trust funds, and business equity, and over 75% of non-home real estate. Since financial wealth is what counts as far as the control of income-producing assets, we can say that just 10% of the people own the United States of America.

acidkitteh

Man atkal liekas, ka guut peljnju uzreiz ir tipiska extreme right wing domaashana.
Kapitaalisti tomeer domaa ilgterminjaa. Un iisti kapitaalisti pish tos kuri domaa iisterminjaa.

Videejaa liimenja vadiitaaji, pfeh, vadiit citus ir vieglaakais ko esmu jebkad darijis. Pat alkoholikjus-celtniekus, kaut vinji vislaik jaakontrolee, un jaagruzii,
jo nesuuda nedara kaa vajag, tas bija nenormali garlaicigi un pilnigi nenogurdinoshi. Taa pati ikdiena, tikai tev par to maksaa.(Jaa, cilveeki arii ikdienaa viens otru kontrolee, tikai ne tik uzkritoshi, bet visaadiem sleptiem veidiem, a te Tev vienkarshi vel par to maksaa haha)
Tas ir tik mentaali nestimuleejoshi, ka aatri vien prasaas atpakalj pie iista darba kur kautkas jaarada.

Pirkt lietas kas apmierina izraadiishanaas kaari? Tas kultivee nelietderiigu resursu pateerinju(dabas resursu i mean) razhojot nenormalos kvantumus suudu. Zemes resursi ir ierobezhoti, tapec shaada "izradishanas" apmierinaashana ir bezjedziga to tereshana + cilveeka tukshum un seklums.
Var jau teikt protams, ka redz vinjsh ar savu know-how un "ieguldijumu savaa attiistiibaa" ir nopelnijis n naudas un taatad var atljauties un tasir kaa statusa apliecinajums vai tml., bet 90% gadijumu shaadi izraadaas tikai tie cilveeki, kuri ieguvushi liidzeklji nevis ar novatoriskam idejaam, bet gan izkraapjot(legaali un/vai nelegaali) vai veicot visaadas mahinaacijas. Nu taadi "aatrie bagaatnieki", kuriem reaali nekaada kapitaala nav. (ar kapitaalu es domaaju ilgstoshus, nekad nepazuudoshus liidzeklju uzkraajumus, kas laika gaitaa tikai meedz sakristies ljoti minimaali, bet paarsvaraa ir tendeeti augt).
Man liekas latvijaa vispaar valda nopietna kapitalistiko tradiciju trukuma probleema.

Lab, man gruuti saprast tavu nostaaju jo esmu lefitst-libertarian-kapitalists ar hipijistiskaam ievirzeem.

Un visu sho gadu laikaa es taa arii neesmu sapratis, kapec RD jamaksaa ipashuma nodoklis, par to nesanjemot pretim nekadu pakalpojumu. Ja jau mes dzivojam riight wing kapitalismaa, tad jabut ir dots pret dotu. a nekaa :(

watt

varbūt vari mazliet paskaidrot par to ilgtermiņa/īstermiņa domāšanu pirmajos teikumos. ilgtermiņā var atļauties domāt valsts. cilvēks (privātpersona, un kā izvedums - korporācija) domās īstermiņā, vai, ja paveicas, vidējā termiņā.

tas ir kautkā iešūts apziņā, ka valsts domā par savu ilgtermiņa pastāvēšanu, par aizsardzību (militārie), par dabas resursiem, utt.

cilvēks spēj domāt tikai par savu pensiju un varbūt saviem bērniem vēl padomās.

acidkitteh

watt, "teoretiskais ideaalais kapitaalists" rada materiaalo baazi kas patstavigi aug un vairojas ilgterminjaa, dalja ir gandriz nemainiiga, pareejais kapitaals tiek sadaliits pec riskiem un pelna jaunu kapitaalu. Tas viss notiek ilgterminjaa, un iisterminjaa tiek opereets tikai ar naudas/likviidu dalju.

iisterminjaa ir domaat no algas liidz algai, iespejams padomaat par pensiju, nedaudz kautko atstaat beerniem(izglitiibai, pastavigas dzives uzsaakshanai etc).

Es personigi neticu esoshajai pensiju sisteemai, nu nevis sisteemai kaa taadai, bet tam ka valsts mani neuzmetiis. Valstij nevar ticeet. Tapec sadalu riskus - maksaaju nodokli no kura buus defaultaa pensija cik nu tur sanaak, bet domaaju arii par alternatiiviem ienaakumiem darbnespejas gadijumam. Un kaa uzkraat "gjimenes kapitaalu".

jpuuce - un par tiem mahinatoriem es nedomaaju nemaz brokerus kas pelna uz starpiibu. Ar vaardu mahinators es domaaju kaadu kursh ieguust liidzekljus izmantojot caurumus likumdoshanaa, dabunot naudu nedodot nekadu vertibu pretim. Un nauda - shodien un tagad, ir izkropljota kapitalisma izpausme. Te gan es ne par ruupniicaam, bet vispaar. Runaajot par ruupniicaam un nozari kaa taadu, uzskatu ka valstij ir jaakontrolee shaadas lietas, vispaar man liekas tajaa lietaa bija iejauktas amatpersonas, ne tikai privaatuznjemeji, tapec taa visa cukura lieta smird. Valstij vajadzetu buut tai kas skataas un izveertee ekonomisko situaaciju, un kaadu nozari ja taa mirst, un taas mirshanas sekas ietekmees kopeejo valsts ekonomiku un nozimigu iedzivotaaju dalju, stuteet/subsideet/whatever. Bezkontrole kaada ir shobriid, var darboties valstiis, kuras jau no saakta gala ir buuveetas uz uznjeemeejiem, nevis kaa musu gadijumaa - no valsts buuveetas infrastrukturas un darba vietaam, ar apshaubaamaam metodeem paarnjemtas rupnicas, un pec tam aizver ciet. Protams ka var jau ciniski nospljauties uz visu un gaidiit kamer ne-tik-ljoti-spejiigie iedzivotaaji(pensionaari, lauku iedzivotaaji) apmirs, un visu zemi iztirgot privatmaajaam un maximas bomzhveikaliem kuros lielaakaa dalja prechu buus importeetas.

j_puce

Šeit mūsu viedokļi atšķiras.

Pirmkārt, kāpēc Jums šķiet, ka valstij ir spējas/varēšana novērtēt kādas industrijas dzīvotspēju? Tirgus ekonomikā ilgtermiņa prognozes taisa tikai fantasti un valsts. Lai redzētu kā tās nepiepildās.

Otrkārt, ja valsts stutēs kādu no grimstošiem biznesiem, tad tai būs jāstutē katrs grimstošais bizness. Tas sagrauj visu sistēmu. 1) Biznesmeņi sāks nejēgā riskēt, jo valsts būs kā droša mugura aiz to muguras; 2) Bankas aizdos naudu uzņēmējdarbībai ar mazu risku novērtējumu, jo faktiski to visu galvos valsts - kopējā konkurētspēja mazināsies, jo uzņēmēji mazāk ieguldīs produktu pamatotā attīstībā, bet vairāk "idee fix".

Treškārt, valsts lēmumu pieņemšanas process ir politisks, tāpēc arī kritēriji, pēc kuriem kaut ko atbalstīt, būs politiski, tātad pakļauti īstermiņa aptauju popularitātei.

Par cukura nozari šajā kontekstā - šī nozare deva kopumā mazāk darba vietas, nekā Latvijā top jaunas viena gada laikā. No IKP tie bija niecīgi nepilni 0,2%. Kāpēc lai šo nozari valsts "stutētu"? Kas mainās no tā, ka ēdam leišu vai (perspektīvā) Dienvidamerikas cukuru? Tikai tas, ka konditorijas izstrādājumi paliek lētāki.

j_puce

1. Par vadītāja nekā nedarīšanu.
Tas ir atkarīgs no vadītāja spējām un zināšanām. Tiešām Latvijā, kur 99% vadītāju ir intuitīvisti, bez mazākā priekštata par vadības procesa organizāciju, vadītāji vadības darbu redz kā kontroli. Bet tā ir tikai viena no vadības funkcijām. Vienlīdz svarīga ir plānošana, organizēšana, motivēšana. Ja pilnvērtīgi pilda šīs funkcijas, tad "īsts darbs, kur kaut kas jārada" liksies bērna spēle.

2. Gūt peļņu uzreiz vs domāt ilgtermiņā
Individuālam kapitālistam ir vajadzīgas abas lietas - gan šodien, gan ilgtermiņam. Lai cik jauks projekts, bet ja rīt nebūs jau kaut kas atpakaļ - tad labāk vērt ciet uzreiz.
Konkrētajā cukurrūpnieku gadījumā - ES viņiem pateica: re kur 35 mlj. Ls! Ja nepaņemsiet šogad - ņemsim 5 miljonus latu nost. Un tā katru gadu. Kāpēc tad lai nepaņem šodien?

3. Ilgstošais, nekad nepazūdošais kapitāls - tāda nav.

4. Riebīgie mahinatori - izbeidziet dzīvot padomju diskursā. Vēlme nopelnīt naudu (t.i. sagādāt sev resursus bezbēdīgai dzīvei) ir dabiska. Nav atšķirības, vai to naudu nopelna karjeru izstrādājot, konfektes ražojot vai tirgojot vērtspapīrus.

5. Nelietderīgais patēriņš
Tieši tirgus ekonomika liek mums dzīvot aizvien taupīgāk un lietot aizvien mazāk resursus lielākam labumam. Latvijā, piemēram, salīdzinājumā ar padomju gadiem ir krities ūdens patēriņš. Lielākais pasaules piesārņotājs bija PSRS bez jebkādas tirgus ekonomikas un iespējas iegādāties plazmas TV.
Zemes resursi varbūt ir ierobežoti, bet cilvēku domas progress - nav. Būs aizvien jaunas tehnoloģijas, kas lietos aizvien mazāk enerģijas un ražos aizvien vairāk.

6. Nodokļi un atdeve
Te Jūs rakstāt kā tīrs labējais. Man vēl lielāka škrobe ir par tiem 25% IIN, ko par mani maksā Rīgas pašvaldības uzturēšanai (būsim precīzi - 20%, 5% aiziet valsts budžetā). Kaut kā attaisnojami tur labi, ja puse izdevumu.