- 2008.03.02, 21:21
- Ar ko beidzas labēja ekonomiskā sistēma?
Ar to, ka visa nauda (un vara) valstī pieder noteiktam privātpersonu lokam. Ne tautai.In terms of types of financial wealth, the top one percent of households have 44.1% of all privately held stock, 58.0% of financial securities, and 57.3% of business equity. The top 10% have 85% to 90% of stock, bonds, trust funds, and business equity, and over 75% of non-home real estate. Since financial wealth is what counts as far as the control of income-producing assets, we can say that just 10% of the people own the United States of America.
Kas notiek, kad 10% no iedzīvotājiem kontrolē praktiski visu valsts naudu? Nu, pirmkārt, valsts ir "nozagta". Otrkārt, var aizmirst par to, ka politisko sistēmu (varu) kaut kā miermīlīgā veidā varētu nomainīt. (Kad viss ir nopirkts, vārda spēks ir nulle.)
Kā filmiņa rāda, fractional banking sistēmā, kad centrālā banka iekasē noteiktu procentu par tavu privilēģiju izmantot naudu (tie arī ir tie slavenie procentpunkti par kuru samazināšanu/palielināšanu tagad gandrīz katru dienu notiek riņķa dancis), tad pēc pietiekami ilga laika, visai naudai, un visiem īpašumiem valstī būtu jāpieder centrālajai bankai, un kā izvedums - valstij.
Tā ir. Bet tu zini, ka ASV centrālā banka, Federal Reserve, īstenībā nav valsts iestāde, ka tā nepieder valstij? T.i., sanāk, ka principā tā pieder kautkādam privātpersonu lokam... un tie procenti, ko Federal Reserve iekasē, īstenībā nonāk kautkādu noteiktu privātpersonu kabatās. (Tehniski, Federal Reserve System ir banku savienība. Tehniski, bankas iegādājas FED izlaistas akcijas, un saņem par to procentus. Tehniski visas šīs "biedru" bankas pieder cilvēkiem, t.i., tautai. Ar to niansi, ka bankas nepieder parastajiem cilvēkiem kas strādā, saņem algas, un maksā nodokļus, bet biezajiem, kas saņem dividendes, un dabū ievērojamas nodokļu atlaides - un kļūst arvien bagātāki, kamēr nauda no iedzīvotājiem aizplūst.)
Labi, tas par ekonomiku. Par, to kā beidzas "kreisa" politiskā sistēma:
Vēsturiski, praktiski visi kreisie režīmi ir izvērtušies par autoritārām diktatūrām, kas idejas vārdā jūtas tiesīgas noslaktēt jebkuru cilvēku par to ka tas neizprot un nepilda "partijas ģenerāllīniju". Skaidrs, ka ar šādu statistiku, labāk patiešām atteikties no cerībām, ka valsts (vara, valdība) kādreiz varētu arī iestāties par cilvēka tiesībām, par vārda brīvību vai par tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību: lai gan tas viss ir rakstīts konstitūcijā, vai Satversmē, par daudz laikam būtu prasīt no varas pārstāvjiem, lai viņi to ievērotu un aizstāvētu.
"Freedom without Socialism is privilege and injustice. Socialism without freedom is slavery and brutality." - 38 rakstair doma
- 3.3.08 17:01 #
-
watt, "teoretiskais ideaalais kapitaalists" rada materiaalo baazi kas patstavigi aug un vairojas ilgterminjaa, dalja ir gandriz nemainiiga, pareejais kapitaals tiek sadaliits pec riskiem un pelna jaunu kapitaalu. Tas viss notiek ilgterminjaa, un iisterminjaa tiek opereets tikai ar naudas/likviidu dalju.
iisterminjaa ir domaat no algas liidz algai, iespejams padomaat par pensiju, nedaudz kautko atstaat beerniem(izglitiibai, pastavigas dzives uzsaakshanai etc).
Es personigi neticu esoshajai pensiju sisteemai, nu nevis sisteemai kaa taadai, bet tam ka valsts mani neuzmetiis. Valstij nevar ticeet. Tapec sadalu riskus - maksaaju nodokli no kura buus defaultaa pensija cik nu tur sanaak, bet domaaju arii par alternatiiviem ienaakumiem darbnespejas gadijumam. Un kaa uzkraat "gjimenes kapitaalu".
jpuuce - un par tiem mahinatoriem es nedomaaju nemaz brokerus kas pelna uz starpiibu. Ar vaardu mahinators es domaaju kaadu kursh ieguust liidzekljus izmantojot caurumus likumdoshanaa, dabunot naudu nedodot nekadu vertibu pretim. Un nauda - shodien un tagad, ir izkropljota kapitalisma izpausme. Te gan es ne par ruupniicaam, bet vispaar. Runaajot par ruupniicaam un nozari kaa taadu, uzskatu ka valstij ir jaakontrolee shaadas lietas, vispaar man liekas tajaa lietaa bija iejauktas amatpersonas, ne tikai privaatuznjemeji, tapec taa visa cukura lieta smird. Valstij vajadzetu buut tai kas skataas un izveertee ekonomisko situaaciju, un kaadu nozari ja taa mirst, un taas mirshanas sekas ietekmees kopeejo valsts ekonomiku un nozimigu iedzivotaaju dalju, stuteet/subsideet/whatever. Bezkontrole kaada ir shobriid, var darboties valstiis, kuras jau no saakta gala ir buuveetas uz uznjeemeejiem, nevis kaa musu gadijumaa - no valsts buuveetas infrastrukturas un darba vietaam, ar apshaubaamaam metodeem paarnjemtas rupnicas, un pec tam aizver ciet. Protams ka var jau ciniski nospljauties uz visu un gaidiit kamer ne-tik-ljoti-spejiigie iedzivotaaji(pensionaari, lauku iedzivotaaji) apmirs, un visu zemi iztirgot privatmaajaam un maximas bomzhveikaliem kuros lielaakaa dalja prechu buus importeetas. - Atbildēt
- 4.3.08 10:21 #
-
Šeit mūsu viedokļi atšķiras.
Pirmkārt, kāpēc Jums šķiet, ka valstij ir spējas/varēšana novērtēt kādas industrijas dzīvotspēju? Tirgus ekonomikā ilgtermiņa prognozes taisa tikai fantasti un valsts. Lai redzētu kā tās nepiepildās.
Otrkārt, ja valsts stutēs kādu no grimstošiem biznesiem, tad tai būs jāstutē katrs grimstošais bizness. Tas sagrauj visu sistēmu. 1) Biznesmeņi sāks nejēgā riskēt, jo valsts būs kā droša mugura aiz to muguras; 2) Bankas aizdos naudu uzņēmējdarbībai ar mazu risku novērtējumu, jo faktiski to visu galvos valsts - kopējā konkurētspēja mazināsies, jo uzņēmēji mazāk ieguldīs produktu pamatotā attīstībā, bet vairāk "idee fix".
Treškārt, valsts lēmumu pieņemšanas process ir politisks, tāpēc arī kritēriji, pēc kuriem kaut ko atbalstīt, būs politiski, tātad pakļauti īstermiņa aptauju popularitātei.
Par cukura nozari šajā kontekstā - šī nozare deva kopumā mazāk darba vietas, nekā Latvijā top jaunas viena gada laikā. No IKP tie bija niecīgi nepilni 0,2%. Kāpēc lai šo nozari valsts "stutētu"? Kas mainās no tā, ka ēdam leišu vai (perspektīvā) Dienvidamerikas cukuru? Tikai tas, ka konditorijas izstrādājumi paliek lētāki. - Atbildēt