- 3.3.08 17:01
-
watt, "teoretiskais ideaalais kapitaalists" rada materiaalo baazi kas patstavigi aug un vairojas ilgterminjaa, dalja ir gandriz nemainiiga, pareejais kapitaals tiek sadaliits pec riskiem un pelna jaunu kapitaalu. Tas viss notiek ilgterminjaa, un iisterminjaa tiek opereets tikai ar naudas/likviidu dalju.
iisterminjaa ir domaat no algas liidz algai, iespejams padomaat par pensiju, nedaudz kautko atstaat beerniem(izglitiibai, pastavigas dzives uzsaakshanai etc).
Es personigi neticu esoshajai pensiju sisteemai, nu nevis sisteemai kaa taadai, bet tam ka valsts mani neuzmetiis. Valstij nevar ticeet. Tapec sadalu riskus - maksaaju nodokli no kura buus defaultaa pensija cik nu tur sanaak, bet domaaju arii par alternatiiviem ienaakumiem darbnespejas gadijumam. Un kaa uzkraat "gjimenes kapitaalu".
jpuuce - un par tiem mahinatoriem es nedomaaju nemaz brokerus kas pelna uz starpiibu. Ar vaardu mahinators es domaaju kaadu kursh ieguust liidzekljus izmantojot caurumus likumdoshanaa, dabunot naudu nedodot nekadu vertibu pretim. Un nauda - shodien un tagad, ir izkropljota kapitalisma izpausme. Te gan es ne par ruupniicaam, bet vispaar. Runaajot par ruupniicaam un nozari kaa taadu, uzskatu ka valstij ir jaakontrolee shaadas lietas, vispaar man liekas tajaa lietaa bija iejauktas amatpersonas, ne tikai privaatuznjemeji, tapec taa visa cukura lieta smird. Valstij vajadzetu buut tai kas skataas un izveertee ekonomisko situaaciju, un kaadu nozari ja taa mirst, un taas mirshanas sekas ietekmees kopeejo valsts ekonomiku un nozimigu iedzivotaaju dalju, stuteet/subsideet/whatever. Bezkontrole kaada ir shobriid, var darboties valstiis, kuras jau no saakta gala ir buuveetas uz uznjeemeejiem, nevis kaa musu gadijumaa - no valsts buuveetas infrastrukturas un darba vietaam, ar apshaubaamaam metodeem paarnjemtas rupnicas, un pec tam aizver ciet. Protams ka var jau ciniski nospljauties uz visu un gaidiit kamer ne-tik-ljoti-spejiigie iedzivotaaji(pensionaari, lauku iedzivotaaji) apmirs, un visu zemi iztirgot privatmaajaam un maximas bomzhveikaliem kuros lielaakaa dalja prechu buus importeetas.