- 2008.01.13, 21:45
- Nesaprotu, kāpēc vispār jārunā par to, ka būtu jāēd klonētu dzīvnieku gaļa?
Vai dzīvnieki paši nespēs vairoties?
Vai dzīvnieki paši nespēj uzaugt? Kāpēc gaļas lopus (govis, cūkas) būtu vispār jāklonē? - 24 rakstair doma
- 13.1.08 21:56 #
-
Es domāju, ka tur ir doma par dzīvniekiem ar noteiktām īpašībām, kuras evolūcijas ceļā neveidojas pietiekami ātri.
- Atbildēt
- 13.1.08 22:02 #
-
Man drīzāk šķiet, ka industrializācijas laikmetā cilvēki mazāk nodarbojas ar lauksaminiecību un tāpēc raustas, ka gaļa var vienreiz arī aptrūkties.
- Atbildēt
- 13.1.08 22:09 #
-
gaļa pati vairojas, tikai pisties jāļauj... bet īstenībā ar to mākslīgo apsēklošanu vispār tā aizdomīgi
- Atbildēt
- 13.1.08 23:09 #
-
Gan jau ka var kāds, kas tam ciešāk sekojis. Mok cūkgaļa ar samazinātu sliktā holesterīna daudzumu vai vēl kaut kas? Noturība pret kādām slimībām, lai mazāk būtu lopi ar antibiotikām jābaro?
- Atbildēt
- 13.1.08 23:53 #
-
Ja runa ir par intensīvu lopkopību/putnkopību, kur jamie tiek turēti blīvi, inficēšanās risks pieaug, lai kādus pasākumus veiktu. Esu lasījis par Ķekavu vai Iecavu, diezgan drakoniski tur pasākumi lai neievazātu visādas sērgas.
- Atbildēt
- 13.1.08 22:23 #
-
zemniekam taču pohuj, un lopam īstenībā arī ir pohuj, viņi taču pišas par velti.
kas sanāktu lētak? dzīvnieks piedzimst, un tiek barota un aug pati. ko tur var ietaupīt? - Atbildēt
- 13.1.08 22:35 #
-
klau, a moš industriālā gaļas ražošana ir vienkārši aprēķināmāka? nu kādu biznesplānu zemnieks var sastādīt, ja bullim var būt noskaņojums nopisties ar divām govīm no ganāmpulka, nevis simt četrdemit deviņām?
- Atbildēt
- 13.1.08 23:34 #
-
ne vienmēr tu tik labi viņus kopā savedīsi. tur jau čakars ar visām sēklošanām etc. labāk ir klonēt no viena ģenētiski vesela, uzlabota gēna veselu baru. QA you know :) viens etalons, kuru spied tik nost.
ash nu kādas nu kuram ģenētiķim tās īpašības ir pasūtītas, tādas viņi cenšas no tiem lopiem izspiest. - Atbildēt
- 13.1.08 22:38 #
-
redzi, tas ir saistīts ar jaunu šķirņu veidošanu. bieži gadās, ka hibridizācijas rezultātā vēlamā pazīmju kombinācija ir tikai vienam dzīvniekam no metiena (sakrusto divu dažādu šķirņu cūkas, bet no visa metiena ir tikai viens sivēns, ko var izmantot tālāk selekcijā). tad nu šo vienu dzīvnieku saklonē tā, lai nav jāgaida 20 paaudzes, kamēr saaudzē pietiekoši daudz jaunu īpatņu, kurus var tālāk izmantot lauksaimniecīskā ražošanā, ļaujot tiem pašiem pisties. klonēt apēšanai nav izdevīgi, bet klonēt, lai paātrinātu jaunu šķirņu izveidošanu ir.
un vispār es nesaprotu, ko ap to klonēšanu matus skalda. gadu simtiem cilvēks ar klonēšanu nodarbojas un nekas. tagad vai vai vai cik slikti... - Atbildēt
- 14.1.08 00:36 #
-
straujāku augšanu, izturību pret slimībām. tas ir visvairāk, par ko interesējas.
bet, runājot par govīm, ar gēnu inženierijas palīdzību varētu iegūt govis, kuru piens nesatur laktozi, bet ar klonēšanu paātrināt šo govju izmantošanas uzsākšanu (ja būsi dzirdējis, tad ir cilvēki, kuri nedrīkst dzert govs pienu, jo organisms neizstrādā fermentu, kas noārda laktozi).
tas tā piemēram. - Atbildēt
- 14.1.08 10:47 #
-
starp citu, tu vai tu domā, ka piens bez laktozes ir normāli?
man domāt, cilvēki kas nevar pārstrādāt laktozi (vai glutēnu) nav veseli. tie ir slimi cilvēki, un nevis daba būtu jāpārkārto pēc viņu vajadzībām, bet cilvēkus būtu jāārstē. - Atbildēt
- 14.1.08 15:25 #
-
mans personiskais viedoklis ir tāds, ka tiem vispār nav jādzīvo. turklāt iedzimtas slimības nav ārstējamas.
bet civilizācija ir izvēlējusies attīstības ceļu velkot līdzi visus kropļus.
tas, ka es personīgi esmu pret to, tas nenozīmē, ka es nezinu, kas notiek un kas tiek darīts. un cilvēks kā suga izmirs. nu nav viņam lemts izdzīvot, nedz arī par kaut ko tālāk evolucionēt. cilvēks ir evolūcijas deģeneratīvais atzars, tā kā vispār nav par ko satraukties un pilnīgi vienalga vai pārtika ir kaitīga vai nekaitīga. - Atbildēt
- 14.1.08 07:49 #
-
Brīvdienās cepu krāsnī vistu, kas nevis no fabrīķa, bet no lauku sētas. Teikšu kā ir - moš kautko darīju nepareizi, bet sanāca pasīksta ar visu garo laiku. Tomēr....tā ir lieliska sajūta (I love animals - they taste great !), kad gaļā var iekosties un tā negaršo pēc generic meat ar lielveikala marinādi vai ko tur sper klāt , bet pavisam skaidri var just ka tā ir vistas gaļa.
Bet atbilde, šķiet, ir tāda ka cīnītāji (tie, kuri uz jautājumu "kā iet ?" atbild ar kareivīgu "nu, cīnos !") negrib samierināties ar gaļas ēšanu pāris reizes nedēļā ierastos 3x dienā, un savukārt audzētāju-tirgotāju ķēde, izdarot viens uz otru spiedienu, ir vienojušies par peļņas līmeni, pie kura lopiem dabiskā pišanās ir pārāk glancēts pasākums. - Atbildēt