par sīkumainību.
beidzot saņēmos pieķerties klāt tiesību filozofijas priekšmetam un sākt mācīties eksāmenam, kas ir pirmdien. zinot to, kādas mācību metodes iedarbojas uz mani visefektīvāk, sapratu, ka man nav paķēries līdzi piezīmju papīrs, uz kura konspektveidā rakstīt būtiskāko par katru eksāmena jautājumu. iegāju vecākās māsas istabā un jautāju, vai viņai ir piezīmju papīrs. jā, esot, lūk, tāds balts ar kaut kādu header'i krāsainu. 'nē, madara, man tāds neder, man vajag rūtiņas vai līnijas'. 'aa, līnijas' viņa noteica un izņēma no datorsomas līniju pierakstu papīru, bet , ak vai, līnijas ir, bet krāsains fons, kārtējais projekt-piezīmjbloks ar nejēdzībām virsū. nē, tāds neder. nav nopietni.

aizgāju pie mazās māsas ar to pašu lūgumu - pēc piezīmju bloka. jau uzreiz konkretizēju 'vajag ar rūtiņām vai līnijām'. mazā māsa pameklēja, iešķieba man A5 līniju bloku un apsēdās atpakaļ krēslā. es paskatījos, paskatījos un teicu 'nē, anna, šāds neder, tak tas nav nopietns formāts, man vajag A4'. Anna paskatījās kā uz jukušo un piecēlās, lai meklētu vēlreiz. pēc pāris minūtēm viņa atrada piezīmju bloku, kurā spirālē bija ievērtas rūtiņu lapas, A4 formāta rūtiņu lapas. es pateicos un apsēdos, sāku rakstīt, lai arī rūtiņas nav manas mīļākās, man labāk patīk līnijas. cik nelāgi, bloks, ko māsa iedeva, arī nebija gana labs, jo augšējā lapas puse kaut kā nespiežas pie galda, neērti rakstīt, burti neglīti sanāk. protams, tas neder. 'vai nav cits?' es vaicāju. 'nē, nav, tikai tas caurspīdīgais papīra rullis' noteica māsa. nē, arī tāds man neder, nu, neder caurspīdīgs papīrs, kur nu vēl rullis (bez formāta, dies pasarg).

tā nu pēc pusstundas meklējumiem pēc normāla piezīmju bloka jutos sakauta - rakstīju uz baltām, parastām A4 lapām. bet vismaz tās nespīd cauri, tās pieplok pie virsmas un nav ar krāsainiem idiotismiem virsū. un ir īstajā izmērā. un smaržo smuki.

jā, papīrs ir svarīgi un nopietni.