nesen netālu no darba satiku puisi, ar kuru divtūkstošsestā gada vasarā sēdējām krastmalā un ēdām ķiršus. tovakar pēcāk ciemos pie viņa es dzēru armēņu kafiju ar sāli, viņa istabā bija divi lieli spoguļi, kas pildīja telpu ar gaismu. mēs skatījāmies filmu Big Lebowski un viņš teica, ka es esmu līdzīga viņa mirušajai mammai. tovakar viņš gribēja, lai palieku pie viņa, bet es, es.. nepaliku, jo man būtu skumji pēc tam.

nu jā. nesen satiku viņu uz ielas. viņš brauca pāri krustojumam ar riteni. un, protams, nekādu tur parasto, bet modīgu Trek riteni. viņam bija rūtains flaneļa krekls, šķiet, un tikpat modīgas ūsas uzaudzētas. skaisti, blondie mati nodzīti un neglītas, bet modīgas ūsas. es izbīlī pateicu īsu 'čau' un atcerējos, ka makā man taču stāv ķiršu kauliņš no tās pēcpusdienas, kad sēdējām krastmalā, ēdām ķiršus un kauliņus mēģinājām aizsviest tālāk viens par otru.