braucu trolejbusā un saskatījos uz bērneļiem ar grieztiem ziediem rokās. un tad iedomājos, cik briesmīgi būtu, ja es būtu pamatskolas skolotāja, kurai 1.septembrī, 31.maijā un citos svētkos noteikts bērneļu bars nestu kaudzēm grieztus ziedus. es tak nevarētu pateikt astoņgadīgam sīcim, ka 'nē, man riebjas tie ziedi, NENES!'. un, ja neuzdrošinātos tā pateikt, kur es pēc tam liktu tos ziedu kalnus? āa, sirds sāk strauji sisties, bet tad atceros, ka tomēr man tas nedraud. paldiesdievam.