ceļā uz diplomu tiesību zinātnē
vakar mācību nolūkos apmeklēju valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centru. mazliet grūtības radīja šo iestādi atrast - kaut kur gaiļezera teritorijā starp mistiskiem angāriem un vecām padomju laika ēkām arī atradām īsto.



mūsu mācību vizīte sākās ar tanatoloģijas (pataloģijas) nodaļas sekcijas zāli - tur uz diviem galdiem četri indiešu izcelsmes studenti preperēja 'svaigos' jeb citiem vārdiem - pagājušajā naktī ievestos, atrastos, mirušos. viena noskaidrota persona, viena nenoskaidrota. abi vīrieši, abi bezpajumtnieki. viens miris vardarbībā nāvē (par apskatāmo asinsizplūdumu tā pakauša daļā - tālāk aprakstā), viens miris nezin kādā nāvē, bet uzšķērsti abi gulēja uz galdiem. ja kāds jau nav noskatījis filmās, tad ziniet, ka vispirms atgriež ādu, tad izzāģē no saules pinuma līdz atslēgas kaulam ribu daļu vienādsānu trijtūra apmēros. tad izceļ iekšējos orgānus uz metāla paplātes, atstājot krūšu kurvi pavisam tukšu. var redzēt gan mugurkaulu pa skriemeļiem, gan citus kauliņus. atzāģē arī skalpu - aptuveni 1/4 daļu no galvaskausa, prātā nāk salīdzīnājums ar ebreju cepurīti, bet , nē, drīzāk derētu apelsīna daivas apzīmējums. nu , lūk, tad arī no galvaskausa izceļ smadzenes, ar veiklām kustībām sašķērē tās ar nazīti, lai paskatītos, vai nav asinsizplūdumi vai kāda pataloģija. skats apmēram tāds kā restorānos ar atklātajām virtuvēm - pavārs acu priekšā veiklām kustībām sadala vienādās šķēlēs pamatīgu gaļas gabalu. čop - čop - čop! un tam vienam vīram tieši galvaskausu atverot atklāja to, ka nāves iemesls bijis pamatīgs asinsizplūdums galvā, tas arī novērojams bija viņa sakapātajās smadzenēs, kuras varējām aplūkot cik nu tuvu sirds vēlas.

tā nu tur mēs, topošie juristi, tur stāvējām, skatījāmies kā indieši preperē latvju vīrus, graiza iekšējos orgānus, kasa krūšu kurvjus. uzraugošais speciālsts apstāstīja īsi kas un kā tiek darīts - vairākas reizes uzlocīja un atlocīja viena vīra pieres / matu daļu kā tādu gumijas gabalu, atsedzot rūpīgi atgriezto galvaskausu. arī krūšu kurvja ādas malas bija tik glīti nogrieztas, ka tā vien šķiet, ka tie indieši ar šķērēm rokās dzimst. es pat tik glīti papīru nevaru nogriezt.

kad bijām apskatījuši rīta 'svaigumu', tālāk devāmies uz līķu pagrabu. tur, sekojot pasniedzējai pa vāji apgaismotu, baltām flīzēm klātu gaiteni, kā pirmo apskatījām telpu ar atpazīto, tuviniekiem vajadzīgo līķu 'kastītēm'. par nožēlu, kastītēs neviens negulēja, bet telpā novietotais līķu makijāža galds aizvietoja līķu abistenci 'kastītēs' - tur varēja ij diora lūpu spīdumu atrast, ij zilganzaļu želeju pa 49 santīmiem no drogām, ij skatuves grimma paleti.

tālāk pa gaiteni devāmies uz jau izpreperēto līķu kambari. skats kā koncentrācijas nometnē - divas telpas, kurās uz nestuvēm sakrauti visāda paskata, vecuma līķi ar aizšūtiem vēderiem un skalpiem. pats satraucošākais, ka , laikam, nestuves pietrūkst vai ledusskapī telpas pietrūkst, bet daži līķi bija pat uzmesti viens otram virsū. protams, bez nekādām plēvēm vai apvalkiem. tā pa vienkāršo - viens otram samesti virsū. noskatīju vienu, kas pēc Halka izskatās - būdīgs vīrs ap piecdesmit, platu pieri, seju un izteikti zaļā krāsā. laikam pastāvējis bija tā pailgāk. viens atkal tā pavisam nesmuki sašūts kopā - sagrūsts viss iekšā uz ātro izskatījās. kā nemākulīgi pildīts tītars vai pīle. tad bija onkulis ar handbolbumas izmēra sēkliniekiem. vairāk tā īsti neatceros sīki.

turpinājām gājienu pa gaiteni un , vai tu re, gaiteņa vidū uz nestuvēm divi 'svaigie' ievesti - vīrs pensijas gados ar pamperu, nosiekalojies, ar izteiktiem līķa plankumiem (tātad token svaigs), otrs bija embrija pozā sarāvies puikiņš ap 160 cm, tieviņš, anorektisks pat teiktu, ar tetovējumiem un acīm vaļā. pavisam žēl palika, jo jauns (~25) un pēc bezpajumtnieka neizskatījās.

pēdējais ledusskapis, ko apskatījām, bija veco līķu kambaris - tur glabā līķus līdz noteiktam laikam. ja nepiesakās tuvinieki, tad valsts apglabā. bet tur glabā tādus līķus, kas pēc ilgāka laika (pusgads, gads) atrasti vai arī tādi, kuriem ekpertīzi veikt ir bezjēdzīgi (stipri apdeguši, mumificējušies, iepuvuši, etc) vai nav nepieciešams. to kambari es negribu atcerēties un ,ar autogēno treniņu palīdzību, centīšos izslēgt tos skatus no savas apziņas.

gandrīz vai aizmirsu pieminēt neaizmirstamo aromātu, kas mūs pavadīja visās šajās telpās - citur vieglākā koncentrācijā, citur pavisam neizturamā koncentrācijā. pēc vecas gaļas, pēc puvuma, pēc fekālijām. interesanta buķete. neaizmirstama indeed.

pēc līķu apskates mūs izglītoja padomju kaluma kriminālists pavisam garlaicīgā manierē, kā arī dāma, kas stāstīja par kodolu dns un laboratorijas piedāvātajiem pakalpojumiem.


atbraucu mājās un mazgājos. ilgi un dikti. jo tā līķu smarža vakardien bija visur. pat kartupeļos frī centrālās ēkas ēdnīcā.