bīsties likuma
KL 230.pants
Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, kuras rezultāta tie rājuši bojā vai sakropļoti, vai par dzīvnieku spīdzināšanu —soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

1. Komentējamā pantā (mazāk smags noziegums) paredzēta atbildība par cietsirdīgu izturēšanos pret jebkuru dzīvnieku pasaules pārstāvi - lauksaimniecības, mājdzīvnieku, savvaļas dzīvniekiem, kurus tur nebrīvē, un tādiem, kuri atrodas savā dabiskajā vidē, vai to spīdzināšanu.
2.Cietsirdība var izpausties gan aktīvās darbībās, kad dzīvniekus sit, nodarot tiem fiziskas sāpes, izmanto dažādiem eksperimentiem (izņemot zinātniskos), izmanto dažādos cīņu veidos, kad tie tiek sakropļoti vai iet bojā, lieto to sakropļojošus iegūšanas veidus, tā arī bezdarbībā, atstājot dzīvniekus bez barības, dzēriena, palīdzības.
3.Kriminālatbildība par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem iestājas tad, ja tie iet bojā vai tiek sakropļoti un konstatēts, ka šīs sekas ir vainīgā nodarījuma rezultāts.
4.Ar dzīvnieku spīdzināšanu saprot darbības, ko izdara ar nolūku radīt ilgstošas vai daudzreizējas stipras sāpes (pēršana ar rīkstēm, knaibīšana, termiska iedarbība, multiplu nelielu bojājumu nodarīšana ar asiem priekšmetiem, nonāvēšana ar mokošiem paņēmieniem utt.).
5. Dzīvnieku spīdzināšanas gadījumā noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir formāls un nodarījums ir pabeigts līdz ar spīdzināšanu veidojošo darbību izdarīšanu.
6.No subjektīvās puses tas ir tīšs nodarījums, kuru raksturo tiešs nodoms. Vainīgais apzinās, ka spīdzina dzīvnieku vai cietsirdīgi izturas pret to, saprot, ka viņa cietsirdības rezultātā dzīvnieks var tikt izkropļots vai aiziet bojā un vēlas to.
7.Komentējamā nodarījuma subjekts - fiziska un pieskaitāma persona, kas sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu.

(V.Liholaja, A.Niedre „Krimināllikuma komentāri”, 6.grāmata, Sevišķā daļa, Firma „AFS”, Rīga, 1999.g., 20.-21.lpp.)


es mazliet aizdomājos, jo kā V.Linholajas kundze un A.Niedres kungs norādījuši pirmajā šī panta komentārā (skat. lj_cut 'KL 230.pants un tā komentāri'), tad pantā paredzēta atbildība par cietsirdīgu izturēšanos pret jebkuru dzīvnieku pasaules pārstāvi. tātad, ja es ,piemēram, esmu ārprātīgi nikna uz pelēm, kas regulāri sagrauž manus labos kartupeļus pagrabā, apgāž burkas un vēl veic darbības, kas rada man kaitējumu, un tagad es ar dziļāko naidu un vēlmi šos dzīvniekus iznīdēt izlieku primitīvākos peļu slazdus (atsperīte, koka gabaliņš, siers - caps!), kas atbilst gan 3. gan 4. komentāram, un nodaru ciešanas šiem jebkuriem dzīvnieku pasaules pārstāvjiem pelēm, iecērtot to ķermeņus manis (apzināti) izliktajos slazdos, un par šīm darbībām uzzina , piemēram, eksperimentālais laikraksts Diena vai tribine.lv un pietam to redzējis arī mans kaimiņš, atvaļinātais policists Krūmiņš.. vai tad mani var ņemt pie dziesmas?

ar objektīvo pusi viss skaidrs - izlikusi slazdus, gribējusi nonāvēt, sastāvs formāls, noziegums pabeigts ar klusu 'hdksh!' un aso priekšmetu ieciršanos pelēnu ķermenī.
ar subjektīvo pusi arīdzan - tiešs nodoms (nogalināt dzīvniekus peles), ko raksturo tīšas darbības (slazdu izlikšana, prieks, par noķertajiem neliešiem). gan fiziska, gan pieskaitāma, gan sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu.

vo, es tagad netieku gudra.