Mūzika: | Kooks - She Moves In Her Own Way |
protams
tā ir sanācis, ka cenšos atmest smēķēšanu. mans plāns bija un ir nepirkt cigaretes. pirmajā dienā tas izvērtās par nervozu cigarešu streļīšanu kursabiedriem un pēc trešās pīppauzes pagalmā sapratu, ka nav īsti labi. devos uz biroju kalpaka bulvārī un pie Saktas uzskrēju virsū studentei Alisei. un viņa, protams, smēķēja. viņai trīcēja rokas no kafijas, man no cigaretēm. aizdevāmies līdz Narvesenam, nopirkām kafiju un iepauzējām parkā uz soliņa ar kafiju un, protams, Alises cigaretēm. bija slikti. pēc tam.
tā nu es nepirku cigaretes līdz piektdienas rītam, bet tad man uznāca kaut kāds errors un es statoilā nopirku benzīnu un ,protams, cigaretes. izsmēķēju vienu, mainīju ceļa virzienu un aizbraucu nevis pie tēta uz biroju, bet uz Depo. tur nebija nekas interesants un braucu mājās. un , protams, izsmēķēju vēl vienu cigareti. bija slikti. pēc tam.
to aizsākto paciņu atstāju mašīnas cimdu nodalījumā vai kā to sauc. gribas rakstīt 'bardačoks', bet tāds neglīts, nepatīkams vārds. tāpēc teikšu, ka atstāju cigaretes mašīnas cimdu nodalījumā. lūk.
nu jā. šovakar esmu gājusi pakaļ cigaretēm divas reizes. bet tāpat nevarēju izsmēķēt līdz galam. apgāju pāris reizes apkārt mājai, pasēdēju šūpolēs, sapratu, ka šausmīgi auksts un nācu iekšā. bet kāpēc gan es to visu rakstu? nu, gribēju pateikt, ka šodien manā ielā visiem ir ballītes. blakus mājā pirmajiem stāviem logi vaļā, uz palodzēm sēž wannabe young pusmūža sievietes un smejas tādos falseta smieklos. un rokās viņām, protams, ka cigaretes. toties savā kāpņu telpā uzskrēju virsū pamatskolas klasesbiedru, ne-identisko dvīņu, vecākiem. viņi nav mainījušies, bet liekas, ka esmu viņus pāraugusi. un pārfrāzējot vakardienas džina lējēja teikto - 'kamēr tu augi garumā, viņi auga platumā'. kaut gan tā arī īsti nevar teikt. jā.
mans punkts ir tāds, ka es nesaprotu, kāpēc šovakar visi ballējas, bet es sēžu tukšā dzīvoklī ar kaķi. varēja vismaz uz glāzi džina uzaicināt