reports # N
tik-tik-tik un austra noveļas pa otrā stāva kāpnēm. pāris minūtes vēlāk ilze gandrīz šķiras no savas acs, taisot vaļā Bacardi Breezer pudeles. un tizluma punkti skaitās, tie skaitās.. dzi-dzinn!


un lieki piebilst, ka esmu iemīlējusies Oxfords strītā. ja vien atcerētos paroli savai kredītkartei, pirmo reizi mūžā izmantotu overdraftu vai kā tas tur saucās. un laikam jau labi vien ir, ka neatceros, jo uz tās ielas pazūd man veselais saprāts. un tās KURPES!!! es gandrīz sāku raudāt (aiz laimes), kad ieraudzīju visus tos skaistos kurpju pārus BEZ PAPĒŽIEM. kaut kas tāds, ko Rīgā meklēju, bet nevaru, nu nevaru nekad atrast. un tik skaistas tās kurpes. krāsainas, klasiskas, hipijiskas, pilnīgi nesaprotamas, bet tik, tik.. āgh. mans weakspot's bez bazara


un kas gan var būt labāks par nogurušām kājiņām, milzīgiem kebabiem no vietējā zivju veikala (?!) pa 3 poundiem, milzīgām kokakōlas glāzēm ar ledu, mīļāko meiteni pie sāniem un Djūsu Bigalo? mmm, well, jā.



dabūšu to ķeksīš-bakalauru un braukšu te meklēt laimi. un iepūtiet man.



un kā vienmēr - mēs ierodamies kādā konstanti lietainā galvaspilsētā un nepaiet pat ne divas dienas, kad šeit , kā par brīnumu, spīd saule.