kārtoju plauktus un kārtoju domas.
bet nejauši atrastā vēstule no mazās māsas, mani iepriecināja, pat sasmīdināja.

rakstīta 2003.gadā. tātad - tobrīd annai bija 9 gadi
es biju Dānijā, nometnē. divus mēnešus,
bet vēstule, vēstule:


"ilze,
kā tev iet? mums labi. mēs ļoti, ļoti skumstam pēc tevis. vai esi jau izlasījusi Hariju Poteru pa angliski? kādēļ tu nēj uz jogu, baletu vai sportu? mamma teica, ka Latvijā joga māksā dārgi un tādēļ tev vajadzētu iet. es biju "lido" un tur biju uz "radeo bulli"! es sastiepu kāju. mums ar sandru ir vienādas somas uz nometni. pie mums bija atbraukusi Līga. Līga Dāvim uzdāvināja uz dzimšanas dienu divus kāmjus. domāja, ka abi puikas, bet NĒ!!! tagad viņam ir apmēram 13 kāmji. dziesmussvētkos Miks nesa karogu. mēģināšu atsūtīt vēl vienu vēstuli. mēs tevi ļoti, ļōti mīlam!!! āaa, un vēl uz manas rokas parakstījās Lauris Reiniks, bet uz biļetes Linda Leen.
atā, anna"

citēts oriģinālversijā.