karoče ir tā, ka man nereāli sāk besīt skola. Es parasti neemu tā, kas kko sliktu saka par skolu, jo mana attieksme ir - negribi nemācies, ej dari to, ko gribi, nesaku arī par izglītības sistēmu, jo es saprotu, ka mūsu valstī joprojām modē ir PSRS style gan, bieži vien, kabinetu iekērtojuma un mācību stila veidā, gan arī nedaudz arī skolotāju ziņā.
bet šodien es sapratu, ka man besij. piem, krievu valdoas kabinets. logi atrodas augstu no zemes, tāpē man, presonīgi, rodas sajūta, ka atrodos pagrabā. kabinetā ir izlietne, tas ir labi, jo pēc prasībām katrā kabinetā vajadzētu būt izlietnei, bet kāda viņa ir! metāla tāda ar izrūsējušu iekšu. iiu! (man te datorā jābūt bildei kkur, bet viņa ir pazudusi) . kabineta sienas ir gaiši zilas, es saku godīgi - man ir sajūta it kā es būtu vienā no tām Zāģa tualetēm vai vannas istabām, kur jāsēž un jāzāģē kāja nost. skatījāmies filmu. tas ir jauki, protams, filma nejau komēdija, bet par Ermitāžu, ok, mācību programa, es to saprotu, bet tas kā tas tiek pasniegts - to gan es nekādīgi nevaru izbaudīt. tv iz maziņš, kkur pie griestiem. man nevajag mājas kinozāli pa visu kabinetu, bet kaut kā taču to visu var padarīt baudāmāku! mēbeles.. es pat nezinu ka tā par krāsu tām sekcijām ir. caurejas? un no kā viņas ir? tas nav koks, to es varu galvot, kaut kāds kasrtona un skaidu sajaukums. drosi vien rūpnīcā saslaucīja grīdu un iznāca šis brīnums.
mājās mani pavadīja mīļums. iegāju bibliotējā nodevu un paņēmu grāmatu, nopirku rozā nagulaku. pudelītē iskatās jauka, bet krāsojot atklājas, ka viņa ir perlamutra. yes.
pasēdējām uz solņa un parunājāmies ar mīļumu. man nepatīk, ka viņš ir tik nomākts. :(
tagad izdzēru Coldrexu, jo jūtos diezgan švaki. nedrīkst taču slimot, lai gan es labprāt kādu dieviņu pavadītu mājās skatoties seriālus un dzerot tēju. tagad mājsaimnieču jaunā sērija un gan jau šovakar nemacīšo.