Ai ai Annu, tagad nu gan tu nesaproti, ko runā. Bet es pieļauju, ka es pagājušogad ap šo pašu laiku varbūt spriedu līdzsīgi. Pirmkārt, skola, kurā tu mācies, ir viena no viskomfortablākajām kādas esmu redzējusi, jo īstenībā viss ir tavā galvā, vajag prast to vietu padarīt sev patīkamu. Otkrārt, ak jēziņ, gribu dzirdēt, ko teiksi nākamgad, ja gadījumā aiziesi uz LLU. es tur, piem, ziemā sēžu lielajā auditorijā pie loga ar koka rāmi, caur kuru laiž ledainu vēju, sēžu tātad uz pretīgas koka taburetes, kājām nav vietas (tiešām nav, jo galds ir pārāk zemu, vispār ir auksti un skolotājs murmulē pa pusei mirušo valodā. nerunājot par kaut kādiem monitoriem, televizoriem or smth, vairums pasniedzēju vnk atsakās izmantot tehnoloģijas.

es tā pārlasu tavu tekstu un ik pa laikam iesmejos, cik naivi tas viss izklausās, jo tas viss ir tāāāds cukurs :)
turies! novērtē patīkamo.