Uzrakstīju fiziku un tāda sajuta it kā tad būtu pēdējais kondroldarbs šajā gadā. Laikam jau ka tā arī sanāk, bet būtu vēl ar vēsturi kaut kas jāmēģina darīt.
Mēģinājums pierunāt klases biedrus iet uz solas balli bija neveikmīgs. kaut kādi nūģi.

pēc skolas aizgāju uz mammas darbiņu, palīdzēju viņai bišķīt. Man ir tik sāpīgi uz viņu sktīties, kad viņa sēž un raud un runā par savu mammu. viņai tik ļoti gribējās viņu apskaut vēl pēdējo reizi, parunāties un atvadīties, bet viņa nepaspēja. Un tagad viņa netiks pat uz bērēm. Pa vasaru aizbrauks, bet vecajās mājās vairs nebūs mammas, kas viņu sagaidīt. Nekad viņu vairs neredzēs.

Mājās tagad ir Ziemassvētku tēja undaudz daudz daudz visādu cepumu, piparkūku, konfekšu.
Esmu izdomājusi, ko davināt radiniekiem. yeeei :)