Bailes ir dabiska reakcija, kura turklāt nepakļaujas gribai, līdz ar to, es domāju, nevienam nav tiesību likt otram justies vainīgam par to, ka viņš baidās.

Un piespiest sevi darīt to, no kā baidies, manuprāt, ir ļoti efektīva metode, bet - ar mēru. Baiļu pārvarēšanas pieredze pēc tam ir jāpārdomā un jāintegrē sevī, bet, ja solis nezināmajā būs bijis pārāk plats, tas ir, spriedze būs bijusi pārāk liela un mokoša, var ieslēgties psiholoģiski aizsardzības mehānismi, kas šo pieredzi centīsies nobloķēt kā potenciāli kaitīgu, un no tā beigu beigās var rasties vairāk ļaunuma nekā labuma.

Bet tās ir tikai manas domas. Es neesmu psihologs.