Atmiņas-neatmiņas
Jau kādu laiku kožu sev pirkstos par to, ka vairs nerakstu dienasgrāmatu. Ne jau šeit (lai gan šeit arī vairs nerakstu on a daily basis), bet tādu old school papīra dienasgrāmatu, kurā pierakstu savas ikdienas darbības, notikumus un sajūtas. Ik pa laikam Rūdis man saka :"atceries mēs tur to..vai tu darīji to, tad un tad." Un es māju ar galvu un domāju jā, es atceros, bet biju aizmirsusi, ka var tā kašāties savā atmiņās un pārcilāt tās kā lietas dzīvojamās istabas plauktos. Kāpēc es to vairs nedaru? Es gribu atcerieties visas jautrās un jaukās ikdienas lietas, kas ar mani notiek, jo mana dzīve ir tāda pati kā toreiz, kad 15 gados biju par visu excited. Tikai notikumi vairs neaizrauj, laikam palieku veca. Ja 25 gados varu izskatīties gandrīz kā 15, tad kāpēc nevaru tā justies? Ir nolemts - šodien pēc darba iešu uz grāmatnīcu un nopirkšu skaistāko kladīti ar cietajiem vākiem, kāda viņiem ir.