vecie klabes ieraksti ir tāda laika bedre.
var lasīt stundam un tik ļoti pazust laikā - nesaprast cik ilgi jau lasi, nesaprast, kā ar viena ieraksta palidzību var aizceļot vairākus gadus pagātnē, nesaprast, kur esi tagad - viss jau ir aizmirsts, bet pārlasot visas atmiņas nāk atpakaļ un atliek tikai nodomāt - āj, jā! biju jau aizmirsusi!
vai ta meitene tiešām biju/esmu? esi? Kāpēc ta izmainījos? Vai kadreiz dabūšu sevi atpakaļ?

šodien izlasīju ka cilvēka ķermenis pilnīgi nomainās 7 gadu laikā - šūnas atmirst
un to vieta rodas jaunas. Tas nozīmē, ka pēc trim gadiem no pirmkursnieces manis vispār nekas nebūs palicis pāri.