liekas tik dīvaini, ka varu ieiet klabē un atstāt lodziņā - lai jau paliek. tas ir mans dators, manā istabā.
pēdējā laikā nerakstīju, jo to, kas notika vārdiem nevar aprakstīt, pat ja bija minūtes, gribējās viņas izmantot kam citam, jo visa šitā padarīšana likās tik bezmērķīga.

jau otrā diena (pašu atbraukšanas dienu neskaitu) un tagad jau sāku justies nedaudz labāk, pamazām atgriežos realitātē. Vakar izgāju ārā ar Andri, pabraukājām pa pilsēju, secināju, ka nekas nav mainījies :)
tagad sataisīšos un iešu uz pilsētu, vēlāk Zandulis nāk ciemos