|
[May. 27th, 2015|04:28 pm] |
Kalnainās pilsētās ir novērojama tāda īpatnēja zāles pļaušanas metode, kā "aitas un kazas".
Un kad man pastāstīja, ka es pilnīgi mierīgi, ja vēlos, varu tikt pie cienījamā urbānā aitu gana amata, man acis sajūsmā iepletās pa visu galvu un vēl vairāk. Pēc tam gan tika pieminētas kaut kādas summas, kas par šo lietu tiek maksātas, un tas viss pārvērtās ne vairāk, kā veiksmīgā jokā, pasmējāmies un aizmirsām.
Šodien, cīnoties ar pacientiem, sāku domāt, ka varbūt tomēr ne jau naudā laime. |
|
|
Comments: |
Cūkas ganot, Matīsiņam dziedāt vis negribējās.
Cūkas tak, ko tur var gribēt.
Ar aitām, saki, būtu pavisam citādi? Nu var jau būt, ka pienācis laiks ko mainīt savā dzīvē. Jauns vārds, jauna profesija, jauns aicinājums.
Elektriskais gans FTW, Matīsiņš, visticamāk, līdz tam nebija aizdomājies.
Da kas viņu var atcerēties. Īrei gan jau ne tuvu nepietieka.
aha, no tevis piedzītu par visām apgrauztajām puķudobēm un piekakātajām kultūrvēsturiskajām vietām. kazas turklāt kāras uz krūmiem, tādas jebkuros apstādījumos liksies iekšā!
Kādi jūs visi pesimisti, vot.
Gan jau gaļa un piens pa brīvu..
> varbūt tomēr ne jau naudā laime. Jā, līdzīgas pārdomas šovakar. | |