Simoniņš neguļ, viņš rezumē "cepu cepu kukulīti": lieeelu ņam ņam ņam

pēc tam kad vētra visus kokus bija jau aplauzusi un aplikācija solīja tikai 30% pērkona iespējamību, mēs nolēmām atmīties mājās pa "tumšo gaismiņu". Pa lielam tāpēc, ka Simo vilka mūs aiz rokas pie riteņiem, viņam vēl bija par maz piedzīvojumu šai dienai ar karsēšanos, mērcēšanos un krusu kokteiļa ledus gabaliņu izmērā.
brauciens bija fantastiski atsvaidzinošs, un, kad uzbraucām uz Vanšu tilta mazais bērniņš sauca savu pirmo iemācīto mašīnas nosaukumu "Limo! Limo!, jo pie "Saules akmens" tantes krāsainās kleitās precējās un dzēra kokteiļus pie limuzīna.

mazais mīlulītis runā tikai ar pirmajām zilbēm un dažādām iesaukām.
taurenis ir "tāu", kaķītis ir "ņāu", galītis ir "kiki", degunradzis ir "kakacs", pups ir "pupū" vai "bupū", tētis ir "ķetiss", eižens ir "eižennn" un "mamā", spēļu kontrolieris ir "pūlts".
pazīt viņš pazīst visus objektus, kas ir grāmatiņā "vārdi" (cepures, zeķes, ķirši, dažādas automašīnas, ritenīti, eksotiskus zvērus, galda un vannas istabas piederumus utt.)
no krāsām zina sarkano un zaļo. pie luksofora sauc "zaļš zaļš zaļš!"

Simons nesauc E citādāk kā "mamma". tad ir ļoti mulsinoši visiem.

Simons jojo sauc par "vaučs"

un vēl viņš pazīst 6 - "sesi"

lai arī ar pievemtu klēpi un karstu bēbi, brauciens bija foršs. Simons čivināja un "lasīja" grāmatas, komentējot dzīvnieku skaņas. priecājās, ka viņa bodijs ir zaļš. atkārtoja, kad kāds nošķaudījās. multeni ieslēdzām tikai Rīgā un smirdīgajā taksī.

Simoniņš pateica savu pirmo "eww"

visu dienu Purvciemā ciemojāmies 20. stāvā. Simoniņš pateica savu pirmo WOW.

pirmais teikums: "tete attā" (viņš dzird Ingm modinātāju,un, lai arī mēs taču varētu vēl gulēt un gulēt... velk mani aiz pirksta laukā pa durvīm un "tete attā attā"),
bet varbūt pirmais bija "sisi šito" (iedodiet šo simonam tūlīt pat), katrā ziņā viņš zina, ko grib, un ir bez kompromisiem.


vēl viņš mēdz pats atvērt izsutuma krēma bundžiņu un rūpīgi iesmērēt sev olas

viņš saka "ūdens"

Simons sevi sauc par "si-si", vēl viņam patīk teikt "zjeķes" un "eižjens". epizodiski saka arī "ede", "ārghā", "pampam" un "dzjiņdziņdziņ", kas nozīmē gan riteni, gan telefonu, gan durvju zvanu.

Simoniņš saka tikai dažus vārdus, bet ar to pietiek, lai visu aprakstītu. viņš saka Eišens un ka-ka. viss cits ir ka-ka.