Kas tev patīk visvairāk?
- Būt brīvam.
Un vismazāk?
- Iet dārziņā.
Bet kaut kas taču tev patīk dārziņā?
- Jā, gaidīt, kad jūs nāksiet pakaļ.

gatavojam Ziemassvētku kastīti bērnudārzam

( hail Cēzar )

izcēlu no gultas, apģērbu, nogriezu nagus, iebaroju sieriņu, atkārtojām abas dziesmas vakaram domskolai un palaidu ar auklīti uz bērnudārzu.

no rīta E paziņoja, ka man 10:00 jābūt Latvijas svētku koncertā bērnudārzā un ka viņš nepiedos, ja es nebūšu.
fml, piesēju miegainu bēbīti un gāju. aizgāju. es biju vienīgā. muz. vadītāja man pateica, ka uz to drīkst nākt tikai vecāku padome. beigās audzinātāja apžēlojas un atļāva palikt. bēbīts negulēja, klausījās 30 min. tad gan sāka bļaustīties, un mēs mukām prom, E mums līdzi izmuka. esam mājās.
abi priecīgi, spiedz un gavilē pa zemi vārtīdamies, appisuši sistēmu.

goda vārds nezināju, ka bērnudārzos nav brīvlaiki. mēs jau saplānojām, Ingmārs pat atvaļinājumu paņēma.

1) "Es neraudāju, es biju labs. Man gribējās raudāt, bet es pieturējos" (citreiz "pieāķējos")
2) "Es neaizmigu, bet spiedu actiņas ciet. Viena acs man pēc tam raustījās"
3) "Es nezinu, kas tas bija, bet es ēdu. Jo ir jāēd, ja liek" (Kad atnāca Ingmārs, E pēdējais pie galda stūma iekšā biezpienu un pēc tam turpat apvēmās)

pēc sapulces bērnudārzā priekšstats ir vēl labāks - personāls liekas sirsnīgs un motivēts uz mūsdienīgiem standartiem. ārā iet visos laikapstākļos, ekskursijas, izrādes un var daudz kavēt bez attaisnojuma zīmēm.

E dārziņš liekas labs, piektdien brokastīs bija sponsoru saldējums, jauni stiligi kāpelējamie, parīt koncertēs mūziķi, nākamnedēļ būs eko šķirošanas diena. bērni liekas diezgan draudzīgi.
bet E raud lielām asarām, kad atnāku pakaļ.

viss, ko viņš stāsta, ir par sišanu, citu iespaidu pagaidām īsti nav.
mazliet par kaut kādu Robertu, kurš nesit un ar kuru var celt vulkānu un lego.

lai kā šķita, ka E ir entuziastisks par dārziņu, naktī pirms migšanas sāka gauži vaimanāt un lūdza, lai tomēr neatstāju vinu tur uz gulēšanu.

tur bija lielā meitene, kas man teica: fui, rozā sandales

šī nakts bija apm. tāda pati, cēlās ik pa 15 min kopš diviem.
7:30 cēlu E.
pēc 5 vai 6 gadu gaidīšanas pirmo reizi mūžā viņš aizgāja uz īstu bērnudārzu.
kad piedzima S, jūs man teicāt, ka sajukšu prātā līdz septembrim, ja nepalaidīšu privātajā.
gan jau ka esmu sajukusi, bet man viņa jau pietrūkst! iesim pakaļ 12.

nokāpu lejā līdz montesori dārziņam, kur atbrīvojusies viena vieta. tipa, varētu uz vasaru pierakstīt. bet nu.. diendusu viņš neguļ, vasarā tāpat pa laukiem braucam, uz jūru gribēsies. bet cik reizes es uz to jūru ar viņiem abiem aizbraukšu? es vispār bez riteņa vairs neprotu nekur nokļūt.
atbilde jādod rīt. laikam jau turpināšu iztēloties, ka tie 200 eu par dārziņu ir mana minimālā alga.