simona mīļāko vārdu krājums:
elektro-vadiņš, gaismas instalācija, vides obkjekts, automātiksā pistole, automātiksā lampa, automāts-puteksūcējs, kafijas automāts, termofōrs sildītājs, fotohaparāts, penta (no microsoft paint, bet tā tiek saukts arī jebkāds nonsenss), dipinātājs blietētājs, beta āmuriņš un "sveiks, elektrības skapi!"

Simoniņš putro Bendžamiņu ar Benediktiņu

vecamauka aka lecamaukla

Simoniņam atvēries runājamais, un visu laiku nāk laukā kaut kas mīļš un smieklīgs. Es jau aizmirsu visu, kas bija vakar, bet tikko viņš man piespiedās un savā čerkstošajā rūķa balsī teica "labākais draugs"

Simo vadmotīvs šobrīd ir būt kā "lielīm puišiem" - laukumiņā kāpt tikai uz tām atrakcijām, ko nevar aizsniegt, un darīt citas lielo bērnu lietas.

"Simuns čakarēs daturiņu"

visādus vārdus prot izrunāt, bet ar krievu valodu viņam neiet: cheburashka ir "dikidaksha"

Simo: "Mi'kastītē visu!"

vakar lasīju Friča Bārdas "Bezdelīdzēns un zēns" kādas 50 x. un beigās vēl uzvilku Simonam "tītarbiksītes" - puķainas mīžambikses, lai viņš labāk var iejusties lomā.

pavisam vēlu pusnaktī es pirmo reizi sarunājos ar viņu, nevis vienkārši dodot komandas vai rezonējot viņa izšļupstētos vārdus, bet mums bija garš dialogs par grāmatām un sadzīvi. sākās ar to, ka prasīju nevis "parādi, kur ir katliņš", bet gan "kur mēs vārām putru?", un viņs lēni apdomajies iebakstīja katliņa attēlā un teica "katliņš". tad prasīju "kur mēs mazgājam veļu?", kas griežas veļas mašīnā, kur liek naudiņu, ko lācītis grib dzert utt. un viņš man atbildēja.
pēc tam runājām par to, kas Simonam garšo - cīsiņš, puķkāposts, ābols, ķirsis, zemenes. un viņs teica "nē!". un kas tad viņam garšo? Končītes un pica. "mamītei končīte somā būs".

E lasa rītdienas vārda dienas. "Sīpola, Sonora". es pasmejos - kāda vēl Sīpola, izlasi pirmo vārdu. viņš izlasa: "SpīdOla - lolol whaaat Spīdola pfffffrrrr?"

elektrība - ekibīta
helikopters - okubiktur
fotoaparāts - fotorotor

Simons skaita: one, two, free, four, shit, fuck
četri, pīci, asto, trīs

man šodien tik ļoti pietrūkst i un e kompānijas, ka visu laiku tramdu i un valdos, lai nesavāktu e jau pirms pusdienām
s ir apguvis vārdu "mans"

napatāk čučēti

par patīkamo. Simo sācis lietot apstākļa vārdus: labi un vēl.
brokastīs ēda marinētus gurķus (tikai), kurus izdīca ar augšminētajiem apstākļiem,
kā arī "ūdzu" un "paģies", kas atkausē manu sirdi.

simoniņš saka "sēž", "sāp" un "kāp"

Simo saka "viss" un "beidzās" ("slīdkān" -beidzās slidklaniņš)
Dzied "tūdaliņ tāgadiņ". un lasa "bukibukibukus". skumst par bēdīgo zaķīti.
joprojām headbango.

Simoniņš saka "Hewovīns", ar šo uzskatu viņu par runājošu cilvēku.

Simons ir kā uzburts uz mušmirēm: “sjēnē!"
un brūklenēm: "brūkā!"
kas var būt jaukāks par bērniņu,kas pats plūc un ber sev mutē odziņas? divi bērniņi, kas plūc un ber sev mutē odziņas.

nepaguvu laikam ierakstīt, ka Simoniņš ne tikai sit galvu pret sienu, bet arī šantažē vecākus, staigājot ar aizvērtām acīm un saucot "auuu" = es tūlīt tā sasitīšos, ka jūs nožēlosiet.
bet citreiz, kad labs garastāvoklis, viņs apguļas gultā kā pelavu maiss un saka "a-aa, čučss"

atšķirībā no 1 g. vecuma, kad visur grib iet man pie pirksta, 1.5 g. man ļoti patīk. viņš katru dienu saka jaunus vārdus un mācās kādu prasmi. vakara pa abiem ar Eiženu uzvilka Simonam zeķi, šodien laukumiņā prasīja "šūpo".
ja es satieku kādu uz ielas,viņš paziņo "atttā!" un velk mani prom. vai kad nāk ciemiņi. spaida domino kauliņu kā mobilo un saka "aļū!"