kā tā varēja būt, ka cilvēki sirdi uzskatīja par cietu un trauslu, par dzidru un skanīgu, lūstošu-plīstošu. stikla, granāta, metāla, dimanta. kā eglīšu mantiņu.
manējā ir caurs zābaks, izdilusi riepa. ar kreiso roku savienota kā kādu ķesku. anubisa galva. mīksts auglis ar norīvētu malu. skāba un pūžņojoša. bet tā jau laikam t.s. mīkstsirdība.