bet nobeigumā bija tā: kad mēs caur svešajiem piesnigušajiem dārziem un pa aizsalušajiem grāvjiem lavījāmies uz attālo pieturu, ielas puikas mums pieskrēja klāt un deva padomus - "jums jādara tāpat kā mes darijām, kad aizmukām no internata un policija mūs meklēja. mēs negājām mājās, bet klīdām apkārt, tad viņi neko nevar atrast." bet es šiem tik saucu - "nesakiet nevienam, ka mūs pazīstat!"
reāli, ja grāvis nebūtu aizsalis, mēs nekur netiktu.