šodien vadīju rotaļas un rādīju bildes un multenes no LV tam mazo japānīšu pussimtam. un viņi visu laiku teica WOW WOW un aplaudēja. un beigās man nodziedāja dziesmu tādās smalkās balstiņās, cik nu kaismīgi spēja (nē, nu ok - daži palika flegmas, jo viņiem jau iedzimst tās pusaizmigušās sejas izteiksmes) un es tur sēdēju priekšā uz grīdas (mēs visi sēdējām basām kājām uz aukstas grīdas) un jutos kā tāda elza radziņa teātra dzimšanas dienā, apdāvināta ar pašceptiem cepumiem un no piena pakām pagatavotiem rokdarbiem.

ps visvairāk viņiem patika lūsis, govs un jāņu siers. bet vissirsnīgāk smējās par ķekatu maskām, brīvības pieminekli un jūgenda māju feisiem. multenes aizgāja ar ovācijām un atkārtot. indietis, kurš uzstājies no rīta vispār neesot guvis nekādu atsaucību, ha!