visvairāk man ir kauns par visu, ko slēpu, lai kolektīvs ar mani draudzētos. par to, ka vienreiz uz ielas izlikos, ka nepazīstu savu tēvu. un arī to, ka mani uz skolu dažreiz atveda ar bēru autobusu - es izkāpu kvartālu iepriekš un gāju kājām tālāk. tāpēc tagad laikam gribas visu pateikt, bet visu jau nav iespējams. es tikai saprotu, ka vecāki mani ir turējuši siltumā.