man bija ļoti bail no tā brīža, kad es mīšos viena pati atpakaļ pret kalnu. kaut kad sen bija tāds sapnis: mēs skrienam pa ļoti smagu sniegainu trasi, bet pirms finiša ir tāda kā brikšņaina aiza, mūsu ir palicis pavisam maz un pirms aizas apstājas pēdējie. es jūtu, ka skrienu pārcilvēcīgā piepūlē, kārpos pa to sniegu un nonāku otrā pusē, paskatos apkārt un saprotu, ka esmu viena pati.