rudens, kā izrādās, atnāk nevis no aukstuma, bet no vecuma. tveice joprojām kā jūlijā, bet lapas dzeltenas.
vispār te viss ir savādāk, bet tur tā uzreiz nenokļūst. viss labais ir cilvēcīgi noslēpts ap stūri.
tikai tie tempļi un dārzi ir skaisti, kas parādās nekurienē ceļa līkumā, nevis tie, uz kuriem iet pēc kartes un stāv rindā. uz tiem nav vērts iet nemaz, tur cilvēki jau ir iznesuši visu svētumu.