neizklausās jau pēc nelaimes, bet tas ir šīs pilsētas terors - iedzīt strupceļā, likt tev griezties atpakaļ, vilties, svīst, nekad nenokļūt tur, kur būtu gribējis un nedabūt to, pēc kā brauci, un pēdējiem spēkiem, jau aiz bada un miega līnijas, iekārties stangā vilcienā aptuveni uz mājām un pielipt pie apkārtējo pārgurušo un vīlušos stāvu piesvīdušajiem krekliem.