ootsuka haitsu 111-ajā mēs dzīvojām kā rūķīši. atnāca akira, mēs dzērām, rāpojām pa zemi un klausījāmies plati vai cd uz riņķi. es japāniski nepratu, tikai lielā reibuma pakāpē veidojās komunikācija, bet akira pacietīgi nāca ciemos un dzēra, un rāpoja, un nesa jocīgu mūziku.
dažreiz aizrāpoju līdz kaimiņiem. sākumā man bija grūti visu vakaru nosēdēt uz zemes un es grozījos, ziemā bija auksts, mēs sēdējām mēteļos un cepurēs. dažreiz viņi vārīja zupu istabas vidū uz mazās plītiņas, un es vienmēr paliku pati pēdējā, lai gan visu vakaru ne ar vienu nesarunājos, un beigās vēlreiz aizgāju uz 7/11 pēc dzēriena un atkritu uz mutes segu murskulī 111-ajā.