es jūtu ar visu ķermeni - lielu laukumu miesas. un ūdens ļauj sevi sajust vienlaicīgi viscaur, nevis uzburt kā acs krāsu iztēlē no pavisam maza laukumiņa. tāpēc gribas bāzt galvu zem ūdens un tur arī elpot un dzīvot.

nekas no tā, ko būtu iespējams izdarīt vai sasniegt, nevilina. man nav virzības, man nav mērķa. man ir, man bija. bet esmu vīlusies un vairs negribu. es negribu taisīt ne filmas, ne bildes. nepatīk māksla. man patīk mūzika. patika. bet tagad arī to tikai pa kluso vakarā zem segas, kā noziegusies, kā izmesta no firmas, tikai pa durvju spraudziņu.. jo tāds tīrums un siltums liekas nosodāms un slēpjams pasaulē, kas ir tik, nu tik .. pretēja savai mūzikai.