es reiz biju uz vienas draudzenes gleznu izstādes atklāšanu. Izstāde notika kādā no vecrīgas galerijām, kurā bija vairākas zāles, un tālākājā no zālēm gandrīz pie saimniecības telpu durvīm uz krēsla sēdēja toreiz vēl neuzkačājies Andris un spēlēja prāta vētras dziesmas. Šķiet, viņš mācēja nospēlēt tikai dažas, tāpēc dziesmas atkārtojās, kas mani nedaudz kaitināja, tāpēc lika atcerēties šo puisi un šo gadījumu.