ziniet kā? draugi, literatori, kuratori, karjerisiti, mākslinieki u.c.
es šodien minos atkal pār tiem laukiem, un apmēram tai pašā vietā, kur iepriekšējo reizi, tur, kur ap līkumu pakalna biezoknī rēgojas viena oranžīga kropla priede, apkārt tie gludie lauki ar celiņiem un tas lielais plašums, es domāju tās pašas domas, ko iepriekšējo reizi, kad minos pa turieni slima un raudoša un kliedzu uz kalniem, vai citu vēl reizi, kad vienkārši aizrāvās elpa - man dzīvē varbūt nekā cita arī nav, izņemot šo brīnišķīgo ceļojumu un nenormālas brīvības pieredzi, un pat ja es te kunkstu un spurojos kaut ko, neklausieties, jo es vienkārši nesaprotu tajos brīžos, ka nevar sevi iebāzt tur, kur tu nederi, tas tāpat kā lielu kāju mazā kurpē, vienkārši nevajag to kāju nekur bāzt, ja var iet basām.