atkal gaidu autobusu, un domāju, ko man pirkt.
te laukos ir vienmēr tā, ka ir daudz laika apdomāties. un viss izdomātais arī tieši tā ir, kā izdomāts. teiksim 2 h braucot mājās autobusā, es izdomāju līdz niansēm savu tālāko darbību - pat to, kā kāpšu pa krauju, nevis iešu pa ceļu, un ka ir jau tumšs, un ja man iekodīs čūska, vajadzēs saķert liānu un uzrāpties iespējami ātri līdz sarga būdai un zīmēt uz lapiņas čūsku (jo es neatceros, kā japāniski ir čūska), un pat to, kāda tā čūska jāzīmē, lai sargs ātrāk saprastu.
tas tā kā bērnībā, kad alerģiskajai māsīcai iekoda bite, viņa uzpampa un skrēja pie kaimiņu onkuļa, bet viņš bija krievs, un tāpēc viņa teica "bzzz bzzz, ham ham ham!"