lamatas
romāni vēl nav uzņemti, bet es varu pateikt droši, ka īpaši zemās basa frekvencēs sāk pamzām līgoties un ieliekties apkārtējās durvis, sienas un logi, pa kuriem neko nevar redzēt, bet to liekums ir tieši tik neliels, lai tie neaizsniegtu man pieejamo telpu. no skropstām birst priežu putekšņi - pirmo reizi, kad šodien izgāju ārā savā galvā, es atdūros pret riteņa sēdekli, viscaur noputējušu dzelta krāsā.
mēs ejam ar autoru gar ziemas tirgu, un viņš indīgi potē labajā plaukstā kā kaut ko īpašu. un tad es viņam teicu - nu, kādēļ nenosaukt galveno varoni par Vienblūzi? (saruna risinājās krievu valodā) Tasdaudz ko atrisinātu - nevajadzētu daudzas psiholoģiskās eksekūcijas un cēlienus - varētu ieņemt vienā cēlienā, noraut uzreiz to vienīgo blūzi.